Analysis of Realisations (`Saccavibhaṅgasutta`)
11M/4.11 Saccavibhaṅgasutta is an explanation of the four realisations and the eightfold path, supposedly presented by Sāriputta after being introduced by the Buddha. The discourse is structured like a Minto Pyramid, so Sāriputta could have had a great career as a management consultant.
This presentation is presented in English without using Pāḷi technical terms, because I wanted to give a natural rendition to the explanation. The technical terms for the realisations, collections and the eightfold path are presented in the following pages:
Introduction
Section titled “Introduction”1045. Thus heard by me. At one time, the Bhagavā was staying near Bārāṇasī, in Isipatana, at the Deer Park. There the Bhagavā addressed the bhikkhū: “Bhikkhavo!” “Bhadante,” they replied. The Bhagavā said this:
1046. “Bhikkhave, in Bārāṇasī, in Isipatana, in the Deer Park, through the arahant, the perfected one, the fully awakened Buddha, the unexcelled Wheel of Dhamma has been set in motion that cannot be rolled back by any ascetic or brahmin or god or Māra or Brahmā or anyone in the world. And what is that? It is the declaration, teaching, proclamation, establishment, disclosure, analysis, and elucidation of the four realisations. Which four?
dukkha ariyasacca(the realisation of suffering) …dukkhasamudaya ariyasacca(the realisation of the origin of suffering) …dukkhanirodha ariyasacca(the realisation of the cessation of suffering) …dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasacca(the realisation of the path leading to the cessation of suffering) …
Bhikkhave, in Bārāṇasī, in Isipatana, in the Deer Park, through the arahant, the perfected one, the fully awakened Buddha, the unexcelled Wheel of Dhamma has been set in motion that cannot be rolled back by any ascetic or brahmin or god or Māra or Brahmā or anyone in the world, which is the declaration, teaching, proclamation, establishment, disclosure, analysis, and elucidation of these four realisations.
1047. Bhikkhave, associate with Sāriputta and Moggallāna; attend to Sāriputta and Moggallāna. These wise bhikkhus are helpful to their spiritual companions. Bhikkhave, just as a mother gives birth, so is Sāriputta; just as one who raises what is born, so is Moggallāna. Bhikkhave, Sāriputta trains in sotāpattiphalaṃ (the fruit of stream-entry); Moggallāna trains in the highest goal. Bhikkhave, Sāriputta is capable of declaring, teaching, proclaiming, establishing, disclosing, analysing, and elucidating the four realisations in detail.” That is what the Bhagavā said. Having said this, the Fortunate One rose from his seat and entered his dwelling.
1045. Evaṃ me sutaṃ— ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca—
1046. “Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ— catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ— imesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ.
1047. Sevatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne; bhajatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne. Paṇḍitā bhikkhū anuggāhakā sabrahmacārīnaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, janetā, evaṃ sāriputto; seyyathāpi jātassa āpādetā, evaṃ moggallāno. Sāriputto, bhikkhave, sotāpattiphale vineti, moggallāno uttamatthe. Sāriputto, bhikkhave, pahoti cattāri ariyasaccāni vitthārena ācikkhituṃ desetuṃ paññāpetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātun”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
1045. 𑀏𑀯𑀁 𑀫𑁂 𑀲𑀼𑀢𑀁— 𑀏𑀓𑀁 𑀲𑀫𑀬𑀁 𑀪𑀕𑀯𑀸 𑀩𑀸𑀭𑀸𑀡𑀲𑀺𑀬𑀁 𑀯𑀺𑀳𑀭𑀢𑀺 𑀇𑀲𑀺𑀧𑀢𑀦𑁂 𑀫𑀺𑀕𑀤𑀸𑀬𑁂. 𑀢𑀢𑁆𑀭 𑀔𑁄 𑀪𑀕𑀯𑀸 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀽 𑀆𑀫𑀦𑁆𑀢𑁂𑀲𑀺— “𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀯𑁄”𑀢𑀺. “𑀪𑀤𑀦𑁆𑀢𑁂”𑀢𑀺 𑀢𑁂 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀽 𑀪𑀕𑀯𑀢𑁄 𑀧𑀘𑁆𑀘𑀲𑁆𑀲𑁄𑀲𑀼𑀁. 𑀪𑀕𑀯𑀸 𑀏𑀢𑀤𑀯𑁄𑀘—
1046. “𑀢𑀣𑀸𑀕𑀢𑁂𑀦, 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀯𑁂, 𑀅𑀭𑀳𑀢𑀸 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀫𑁆𑀩𑀼𑀤𑁆𑀥𑁂𑀦 𑀩𑀸𑀭𑀸𑀡𑀲𑀺𑀬𑀁 𑀇𑀲𑀺𑀧𑀢𑀦𑁂 𑀫𑀺𑀕𑀤𑀸𑀬𑁂 𑀅𑀦𑀼𑀢𑁆𑀢𑀭𑀁 𑀥𑀫𑁆𑀫𑀘𑀓𑁆𑀓𑀁 𑀧𑀯𑀢𑁆𑀢𑀺𑀢𑀁 𑀅𑀧𑁆𑀧𑀝𑀺𑀯𑀢𑁆𑀢𑀺𑀬𑀁 𑀲𑀫𑀡𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀩𑁆𑀭𑀸𑀳𑁆𑀫𑀡𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀤𑁂𑀯𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀫𑀸𑀭𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀩𑁆𑀭𑀳𑁆𑀫𑀼𑀦𑀸 𑀯𑀸 𑀓𑁂𑀦𑀘𑀺 𑀯𑀸 𑀮𑁄𑀓𑀲𑁆𑀫𑀺𑀁, 𑀬𑀤𑀺𑀤𑀁— 𑀘𑀢𑀼𑀦𑁆𑀦𑀁 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀸𑀦𑀁 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀁. 𑀓𑀢𑀫𑁂𑀲𑀁 𑀘𑀢𑀼𑀦𑁆𑀦𑀁? 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀲𑁆𑀲 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀲𑁆𑀲 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀁, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀲𑀫𑀼𑀤𑀬𑀲𑁆𑀲 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀲𑁆𑀲 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀁, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀦𑀺𑀭𑁄𑀥𑀲𑁆𑀲 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀲𑁆𑀲 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀁, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀦𑀺𑀭𑁄𑀥𑀕𑀸𑀫𑀺𑀦𑀺𑀬𑀸 𑀧𑀝𑀺𑀧𑀤𑀸𑀬 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀲𑁆𑀲 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀁. 𑀢𑀣𑀸𑀕𑀢𑁂𑀦, 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀯𑁂, 𑀅𑀭𑀳𑀢𑀸 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀫𑁆𑀩𑀼𑀤𑁆𑀥𑁂𑀦 𑀩𑀸𑀭𑀸𑀡𑀲𑀺𑀬𑀁 𑀇𑀲𑀺𑀧𑀢𑀦𑁂 𑀫𑀺𑀕𑀤𑀸𑀬𑁂 𑀅𑀦𑀼𑀢𑁆𑀢𑀭𑀁 𑀥𑀫𑁆𑀫𑀘𑀓𑁆𑀓𑀁 𑀧𑀯𑀢𑁆𑀢𑀺𑀢𑀁 𑀅𑀧𑁆𑀧𑀝𑀺𑀯𑀢𑁆𑀢𑀺𑀬𑀁 𑀲𑀫𑀡𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀩𑁆𑀭𑀸𑀳𑁆𑀫𑀡𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀤𑁂𑀯𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀫𑀸𑀭𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀩𑁆𑀭𑀳𑁆𑀫𑀼𑀦𑀸 𑀯𑀸 𑀓𑁂𑀦𑀘𑀺 𑀯𑀸 𑀮𑁄𑀓𑀲𑁆𑀫𑀺𑀁, 𑀬𑀤𑀺𑀤𑀁— 𑀇𑀫𑁂𑀲𑀁 𑀘𑀢𑀼𑀦𑁆𑀦𑀁 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀸𑀦𑀁 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀁.
1047. 𑀲𑁂𑀯𑀣, 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀯𑁂, 𑀲𑀸𑀭𑀺𑀧𑀼𑀢𑁆𑀢𑀫𑁄𑀕𑁆𑀕𑀮𑁆𑀮𑀸𑀦𑁂; 𑀪𑀚𑀣, 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀯𑁂, 𑀲𑀸𑀭𑀺𑀧𑀼𑀢𑁆𑀢𑀫𑁄𑀕𑁆𑀕𑀮𑁆𑀮𑀸𑀦𑁂. 𑀧𑀡𑁆𑀟𑀺𑀢𑀸 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀽 𑀅𑀦𑀼𑀕𑁆𑀕𑀸𑀳𑀓𑀸 𑀲𑀩𑁆𑀭𑀳𑁆𑀫𑀘𑀸𑀭𑀻𑀦𑀁. 𑀲𑁂𑀬𑁆𑀬𑀣𑀸𑀧𑀺, 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀯𑁂, 𑀚𑀦𑁂𑀢𑀸, 𑀏𑀯𑀁 𑀲𑀸𑀭𑀺𑀧𑀼𑀢𑁆𑀢𑁄; 𑀲𑁂𑀬𑁆𑀬𑀣𑀸𑀧𑀺 𑀚𑀸𑀢𑀲𑁆𑀲 𑀆𑀧𑀸𑀤𑁂𑀢𑀸, 𑀏𑀯𑀁 𑀫𑁄𑀕𑁆𑀕𑀮𑁆𑀮𑀸𑀦𑁄. 𑀲𑀸𑀭𑀺𑀧𑀼𑀢𑁆𑀢𑁄, 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀯𑁂, 𑀲𑁄𑀢𑀸𑀧𑀢𑁆𑀢𑀺𑀨𑀮𑁂 𑀯𑀺𑀦𑁂𑀢𑀺, 𑀫𑁄𑀕𑁆𑀕𑀮𑁆𑀮𑀸𑀦𑁄 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀫𑀢𑁆𑀣𑁂. 𑀲𑀸𑀭𑀺𑀧𑀼𑀢𑁆𑀢𑁄, 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀯𑁂, 𑀧𑀳𑁄𑀢𑀺 𑀘𑀢𑁆𑀢𑀸𑀭𑀺 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀸𑀦𑀺 𑀯𑀺𑀢𑁆𑀣𑀸𑀭𑁂𑀦 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀺𑀢𑀼𑀁 𑀤𑁂𑀲𑁂𑀢𑀼𑀁 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑁂𑀢𑀼𑀁 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑁂𑀢𑀼𑀁 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀺𑀢𑀼𑀁 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀺𑀢𑀼𑀁 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀸𑀢𑀼𑀦𑁆”𑀢𑀺. 𑀇𑀤𑀫𑀯𑁄𑀘 𑀪𑀕𑀯𑀸. 𑀇𑀤𑀁 𑀯𑀢𑁆𑀯𑀸𑀦 𑀲𑀼𑀕𑀢𑁄 𑀉𑀝𑁆𑀞𑀸𑀬𑀸𑀲𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀳𑀸𑀭𑀁 𑀧𑀸𑀯𑀺𑀲𑀺.
Sariputta’s Discourse
Section titled “Sariputta’s Discourse”1048. Then, not long after the Bhagavā had left, Āyasmā Sāriputta addressed the bhikkhus: “Āvuso bhikkhave” “Āvuso,” they replied to Āyasmā Sāriputta. Āyasmā Sāriputta said this:
1049. “Āvuso, in Bārāṇasī, in Isipatana, in the Deer Park, … [repeats the Buddha’s statements about the four realisations]
1050. And what, āvuso, is the realisation of suffering? Suffering is:
- Birth,
- old age,
- death,
- sorrow, lamentation, pain, sadness, and distress;
- association with what one dislikes;
- separation from what one likes;
- not getting what one wants.
In brief, the five collections of fuel are suffering.
1051. And what, āvuso, is birth? It is the
- birth,
- generation,
- descent,
- conception,
- appearance of the collections, and
- acquisition of the sense fields of the various beings in the various levels of beings.
This, āvuso, is called ‘birth’.
1052. And what, āvuso, is old age? It is the
- old age,
- decrepitude,
- broken teeth,
- gray hair,
- wrinkled skin,
- decline of life, and
- decay of the faculties of the various beings in the various levels of beings.
This, āvuso, is called ‘old age’.
1053. And what, āvuso, is death? It is the
- passing away,
- falling away,
- breaking up,
- disappearance,
- death,
- demise,
- completion of time,
- breaking up of the collections,
- casting off the body,
- and cutting off the life faculty of the various beings from the various levels of beings.
This, āvuso, is called ‘death’.
1054. And what, āvuso, is sorrow? The
- sorrow,
- sorrowing,
- state of sorrow,
- inner sorrow,
- inner suffering,
- of one afflicted by some misfortune,
- touched by some painful thing.
This, āvuso, is called ‘sorrow’.
1055. And what, āvuso, is lamentation? The
- crying out,
- lamenting,
- state of crying out,
- state of lamenting,
- of one afflicted by some misfortune,
- touched by some painful thing.
This, āvuso, is called ‘lamentation’.
1056. And what, āvuso, is pain? The
- physical suffering,
- physical unpleasantness,
- physical painful feeling born of contact.
This, āvuso, is called ‘pain’.
1057. And what, āvuso, is sadness? The
- mental suffering,
- mental unpleasantness,
- mental painful feeling born of contact.
This, āvuso, is called ‘sadness’.
1058. And what, āvuso, is distress? The
- anguish,
- despair,
- state of anguish,
- state of despair,
- of one afflicted by some misfortune,
- touched by some painful thing.
This, āvuso, is called ‘distress’.
1059. And what, āvuso, is not getting what one wants, that is also suffering?
- For beings subject to birth, āvuso, this wish arises: ‘Oh, if only we were not subject to birth! May birth not come to us!’ But this cannot be attained by wishing. This is also ‘not getting what one wants, that is also suffering’.
- For beings subject to old age, āvuso, …
- For beings subject to sickness, āvuso, …
- For beings subject to death, āvuso, …
- For beings subject to sorrow, lamentation, pain, sadness, and distress, āvuso, this wish arises: ‘Oh, if only we were not subject to sorrow, lamentation, pain, sadness, and distress! May sorrow, lamentation, pain, sadness, and distress not come to us!’ But this cannot be attained by wishing. This is also ‘not getting what one wants, that is also suffering’.
1060. And what, āvuso, are the five collections of fuel that are suffering, in brief? Namely,
- the collection of form as fuel,
- the collection of feeling as fuel
- the collection of apperception as fuel
- the collection of mental construction as fuel formations
- the collection of consciousness as fuel.
These, āvuso, are called ‘the five collections of fuel that are suffering, in brief’.
This, āvuso, is called ‘the realisation of suffering’.
1061. And what, āvuso, is the realisation of the origin of suffering? It is
- this craving that leads to renewed existence,
- accompanied by delight and lust,
- seeking delight here and there; namely,
- craving for sensual pleasures,
- craving for existence,
- craving for non-existence.
This, āvuso, is called ‘the realisation of the origin of suffering’.
1062. And what, āvuso, is the realisation of the cessation of suffering? It is the
- complete fading away and cessation of that very craving,
- giving it up,
- relinquishing it,
- being liberated from it,
- detaching from it.
This, āvuso, is called ‘the realisation of the cessation of suffering’.
1063. And what, āvuso, is the realisation of the path leading to the cessation of suffering? It is this noble eightfold path; namely,
- right view,
- right intention,
- right speech,
- right action,
- right way of living,
- right effort,
- right awareness,
- right focus.
1064. And what, āvuso, is right view? It is
- knowledge of suffering,
- knowledge of the origin of suffering,
- knowledge of the cessation of suffering,
- knowledge of the path leading to the cessation of suffering.
This, āvuso, is called ‘right view’.
1065. And what, āvuso, is right intention? The
- intention of renunciation,
- the intention of goodwill,
- the intention of harmlessness.
This, āvuso, is called ‘right intention’.
1066. And what, āvuso, is right speech?
- Abstinence from false speech,
- abstinence from divisive speech,
- abstinence from harsh speech,
- abstinence from idle chatter.
This, āvuso, is called ‘right speech’.
1067. And what, āvuso, is right action?
- Abstinence from killing living beings,
- abstinence from taking what is not given,
- abstinence from sexual misconduct.
This, āvuso, is called ‘right action’.
1068. And what, āvuso, is right way of living?
Here, āvuso, a noble disciple
- gives up wrong way of living and
- maintains his life with right way of living.
This, āvuso, is called ‘right way of living’.
1069. And what, āvuso, is right effort? Here, āvuso,
- A bhikkhu generates desire, endeavours, arouses energy, exerts the mind, and strives for the non-arising of unarisen evil unskillful qualities.
- He generates desire, endeavours, arouses energy, exerts the mind, and strives for the abandoning of arisen evil unskillful qualities.
- He generates desire, endeavours, arouses energy, exerts the mind, and strives for the arising of unarisen skillful qualities.
- He generates desire, endeavours, arouses energy, exerts the mind, and strives for the maintenance, non-decay, increase, plenitude, development, and perfection of arisen skillful qualities.
This, āvuso, is called ‘right effort’.
1070. And what, āvuso, is right awareness? Here, āvuso,
- A bhikkhu remains focused on the body as a body, ardent, aware, and mindful, rid of covetousness and displeasure concerning the world.
- He remains focused on feelings as feelings…
- on mind as mind…
- on mental constructions as mental constructions, ardent, aware, and mindful, rid of covetousness and displeasure concerning
the world. This, āvuso, is called ‘right awareness’.
1071. And what, āvuso, is right focus? Here, āvuso,
- A bhikkhu, quite secluded from sensual pleasures, secluded from unskillful qualities, enters and remains in the first jhāna, which is accompanied by reflection, with consideration, born from seclusion, filled with joy and pleasure.
- Reflecting and considering, calmed down, with the subsiding of reflection and consideration, personally confident, having a purposeful mind, he enters and remains in the second jhāna, single minded, without reflection, without consideration, born from composure, filled with joy and pleasure.
- Dispassionate from joy etc., he remains equanimous, aware, thoughtful and clearly comprehending; and he personally experiences comfort with the body, of which the noble ones declare — ‘Equanimous, attentive, at ease’ — he enters and remains in the third jhāna.
- With the letting go of previous pleasure or pain, subsiding of satisfaction and dissatisfaction, possessing purification of awareness by equanimity that is neither pleasant nor unpleasant, he enters and remains in the fourth jhāna.
This, āvuso, is called ‘right focus’.
This, āvuso, is called ‘the realisation of the path leading to the cessation of suffering’.
1072. Āvuso, in Bārāṇasī, in Isipatana, in the Deer Park, … [repeats the Buddha’s statements about the four realisations]
1073. That is what Āyasmā Sāriputta said.
The bhikkhus were pleased and happy with what Āyasmā Sāriputta said.
1074. The Discourse on the Analysis of the Truths, the eleventh, is finished.
1048. Tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi— “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca—
1049. “Tathāgatena, āvuso, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ— catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ.
1050. Katamañcāvuso, dukkhaṃ ariyasaccaṃ? Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ; saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.
1051. Katamā cāvuso, jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho, ayaṃ vuccatāvuso— ‘jāti’.
1052. Katamā cāvuso, jarā? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccatāvuso— ‘jarā’.
1053. Katamañcāvuso, maraṇaṃ? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālaṃkiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷevarassa nikkhepo jīvitindriyassupacchedo, idaṃ vuccatāvuso— ‘maraṇaṃ’.
1054. Katamo cāvuso, soko? Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaṃ antosoko antoparisoko, ayaṃ vuccatāvuso— ‘soko’.
1055. Katamo cāvuso, paridevo? Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ, ayaṃ vuccatāvuso— ‘paridevo’.
1056. Katamañcāvuso, dukkhaṃ? Yaṃ kho, āvuso, kāyikaṃ dukkhaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyasamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, idaṃ vuccatāvuso— ‘dukkhaṃ’.
1057. Katamañcāvuso, domanassaṃ? Yaṃ kho, āvuso, cetasikaṃ dukkhaṃ cetasikaṃ asātaṃ manosamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, idaṃ vuccatāvuso— ‘domanassaṃ’.
1058. Katamo cāvuso, upāyāso? Yo kho, āvuso, aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ, ayaṃ vuccatāvuso— ‘upāyāso’.
1059. Katamañcāvuso, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ? Jātidhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati— ‘aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma; na ca vata no jāti āgaccheyyā’ti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ. Idampi— ‘yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ’. Jarādhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ…pe… byādhidhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ… maraṇadhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ… sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammānaṃ, āvuso, sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati— ‘aho vata mayaṃ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā assāma; na ca vata no sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā āgaccheyyun’ti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ. Idampi— ‘yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ’.
1060. Katame cāvuso, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā? Seyyathidaṃ— rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime vuccantāvuso— ‘saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā’. Idaṃ vuccatāvuso— ‘dukkhaṃ ariyasaccaṃ’.
1061. Katamañcāvuso, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ? Yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṃ— kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, idaṃ vuccatāvuso— ‘dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ’.
1062. Katamañcāvuso, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo, idaṃ vuccatāvuso— ‘dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ’.
1063. Katamañcāvuso, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ— sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
1064. Katamā cāvuso, sammādiṭṭhi? Yaṃ kho, āvuso, dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ, ayaṃ vuccatāvuso— ‘sammādiṭṭhi’.
1065. Katamo cāvuso, sammāsaṅkappo? Nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo, ayaṃ vuccatāvuso— ‘sammāsaṅkappo’.
1066. Katamā cāvuso, sammāvācā? Musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, ayaṃ vuccatāvuso— ‘sammāvācā’.
1067. Katamo cāvuso, sammākammanto? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, ayaṃ vuccatāvuso— ‘sammākammanto’.
1068. Katamo cāvuso, sammāājīvo? Idhāvuso, ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya sammāājīvena jīvikaṃ kappeti, ayaṃ vuccatāvuso— ‘sammāājīvo’.
1069. Katamo cāvuso, sammāvāyāmo? Idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, ayaṃ vuccatāvuso— ‘sammāvāyāmo’.
1070. Katamā cāvuso, sammāsati? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati…pe… citte cittānupassī viharati… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, ayaṃ vuccatāvuso— ‘sammāsati’.
1071. Katamo cāvuso, sammāsamādhi? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, ayaṃ vuccatāvuso— ‘sammāsamādhi’. Idaṃ vuccatāvuso— ‘dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ’.
1072. Tathāgatenāvuso, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ— imesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamman”ti.
1073. Idamavoca āyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti.
1074. Saccavibhaṅgasuttaṃ niṭṭhitaṃ ekādasamaṃ.
1048. 𑀢𑀢𑁆𑀭 𑀔𑁄 𑀆𑀬𑀲𑁆𑀫𑀸 𑀲𑀸𑀭𑀺𑀧𑀼𑀢𑁆𑀢𑁄 𑀅𑀘𑀺𑀭𑀧𑀓𑁆𑀓𑀦𑁆𑀢𑀲𑁆𑀲 𑀪𑀕𑀯𑀢𑁄 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀽 𑀆𑀫𑀦𑁆𑀢𑁂𑀲𑀺— “𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀯𑁂”𑀢𑀺. “𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄”𑀢𑀺 𑀔𑁄 𑀢𑁂 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀽 𑀆𑀬𑀲𑁆𑀫𑀢𑁄 𑀲𑀸𑀭𑀺𑀧𑀼𑀢𑁆𑀢𑀲𑁆𑀲 𑀧𑀘𑁆𑀘𑀲𑁆𑀲𑁄𑀲𑀼𑀁. 𑀆𑀬𑀲𑁆𑀫𑀸 𑀲𑀸𑀭𑀺𑀧𑀼𑀢𑁆𑀢𑁄 𑀏𑀢𑀤𑀯𑁄𑀘—
1049. “𑀢𑀣𑀸𑀕𑀢𑁂𑀦, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀅𑀭𑀳𑀢𑀸 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀫𑁆𑀩𑀼𑀤𑁆𑀥𑁂𑀦 𑀩𑀸𑀭𑀸𑀡𑀲𑀺𑀬𑀁 𑀇𑀲𑀺𑀧𑀢𑀦𑁂 𑀫𑀺𑀕𑀤𑀸𑀬𑁂 𑀅𑀦𑀼𑀢𑁆𑀢𑀭𑀁 𑀥𑀫𑁆𑀫𑀘𑀓𑁆𑀓𑀁 𑀧𑀯𑀢𑁆𑀢𑀺𑀢𑀁 𑀅𑀧𑁆𑀧𑀝𑀺𑀯𑀢𑁆𑀢𑀺𑀬𑀁 𑀲𑀫𑀡𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀩𑁆𑀭𑀸𑀳𑁆𑀫𑀡𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀤𑁂𑀯𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀫𑀸𑀭𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀩𑁆𑀭𑀳𑁆𑀫𑀼𑀦𑀸 𑀯𑀸 𑀓𑁂𑀦𑀘𑀺 𑀯𑀸 𑀮𑁄𑀓𑀲𑁆𑀫𑀺𑀁, 𑀬𑀤𑀺𑀤𑀁— 𑀘𑀢𑀼𑀦𑁆𑀦𑀁 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀸𑀦𑀁 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀁. 𑀓𑀢𑀫𑁂𑀲𑀁 𑀘𑀢𑀼𑀦𑁆𑀦𑀁? 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀲𑁆𑀲 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀲𑁆𑀲 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀁, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀲𑀫𑀼𑀤𑀬𑀲𑁆𑀲 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀲𑁆𑀲 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀁, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀦𑀺𑀭𑁄𑀥𑀲𑁆𑀲 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀲𑁆𑀲 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀁, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀦𑀺𑀭𑁄𑀥𑀕𑀸𑀫𑀺𑀦𑀺𑀬𑀸 𑀧𑀝𑀺𑀧𑀤𑀸𑀬 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀲𑁆𑀲 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀁.
1050. 𑀓𑀢𑀫𑀜𑁆𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀁? 𑀚𑀸𑀢𑀺𑀧𑀺 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀸, 𑀚𑀭𑀸𑀧𑀺 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀸, 𑀫𑀭𑀡𑀫𑁆𑀧𑀺 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁, 𑀲𑁄𑀓𑀧𑀭𑀺𑀤𑁂𑀯𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀤𑁄𑀫𑀦𑀲𑁆𑀲𑀼𑀧𑀸𑀬𑀸𑀲𑀸𑀧𑀺 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀸, 𑀬𑀫𑁆𑀧𑀺𑀘𑁆𑀙𑀁 𑀦 𑀮𑀪𑀢𑀺 𑀢𑀫𑁆𑀧𑀺 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁; 𑀲𑀁𑀔𑀺𑀢𑁆𑀢𑁂𑀦 𑀧𑀜𑁆𑀘𑀼𑀧𑀸𑀤𑀸𑀦𑀓𑁆𑀔𑀦𑁆𑀥𑀸 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀸.
1051. 𑀓𑀢𑀫𑀸 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀚𑀸𑀢𑀺? 𑀬𑀸 𑀢𑁂𑀲𑀁 𑀢𑁂𑀲𑀁 𑀲𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀁 𑀢𑀫𑁆𑀳𑀺 𑀢𑀫𑁆𑀳𑀺 𑀲𑀢𑁆𑀢𑀦𑀺𑀓𑀸𑀬𑁂 𑀚𑀸𑀢𑀺 𑀲𑀜𑁆𑀚𑀸𑀢𑀺 𑀑𑀓𑁆𑀓𑀦𑁆𑀢𑀺 𑀅𑀪𑀺𑀦𑀺𑀩𑁆𑀩𑀢𑁆𑀢𑀺 𑀔𑀦𑁆𑀥𑀸𑀦𑀁 𑀧𑀸𑀢𑀼𑀪𑀸𑀯𑁄 𑀆𑀬𑀢𑀦𑀸𑀦𑀁 𑀧𑀝𑀺𑀮𑀸𑀪𑁄, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀚𑀸𑀢𑀺’.
1052. 𑀓𑀢𑀫𑀸 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀚𑀭𑀸? 𑀬𑀸 𑀢𑁂𑀲𑀁 𑀢𑁂𑀲𑀁 𑀲𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀁 𑀢𑀫𑁆𑀳𑀺 𑀢𑀫𑁆𑀳𑀺 𑀲𑀢𑁆𑀢𑀦𑀺𑀓𑀸𑀬𑁂 𑀚𑀭𑀸 𑀚𑀻𑀭𑀡𑀢𑀸 𑀔𑀡𑁆𑀟𑀺𑀘𑁆𑀘𑀁 𑀧𑀸𑀮𑀺𑀘𑁆𑀘𑀁 𑀯𑀮𑀺𑀢𑁆𑀢𑀘𑀢𑀸 𑀆𑀬𑀼𑀦𑁄 𑀲𑀁𑀳𑀸𑀦𑀺 𑀇𑀦𑁆𑀤𑁆𑀭𑀺𑀬𑀸𑀦𑀁 𑀧𑀭𑀺𑀧𑀸𑀓𑁄, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀚𑀭𑀸’.
1053. 𑀓𑀢𑀫𑀜𑁆𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀫𑀭𑀡𑀁? 𑀬𑀸 𑀢𑁂𑀲𑀁 𑀢𑁂𑀲𑀁 𑀲𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀁 𑀢𑀫𑁆𑀳𑀸 𑀢𑀫𑁆𑀳𑀸 𑀲𑀢𑁆𑀢𑀦𑀺𑀓𑀸𑀬𑀸 𑀘𑀼𑀢𑀺 𑀘𑀯𑀦𑀢𑀸 𑀪𑁂𑀤𑁄 𑀅𑀦𑁆𑀢𑀭𑀥𑀸𑀦𑀁 𑀫𑀘𑁆𑀘𑀼 𑀫𑀭𑀡𑀁 𑀓𑀸𑀮𑀁𑀓𑀺𑀭𑀺𑀬𑀸 𑀔𑀦𑁆𑀥𑀸𑀦𑀁 𑀪𑁂𑀤𑁄 𑀓𑀍𑀏𑀯𑀭𑀲𑁆𑀲 𑀦𑀺𑀓𑁆𑀔𑁂𑀧𑁄 𑀚𑀻𑀯𑀺𑀢𑀺𑀦𑁆𑀤𑁆𑀭𑀺𑀬𑀲𑁆𑀲𑀼𑀧𑀘𑁆𑀙𑁂𑀤𑁄, 𑀇𑀤𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀫𑀭𑀡𑀁’.
1054. 𑀓𑀢𑀫𑁄 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑁄𑀓𑁄? 𑀬𑁄 𑀔𑁄, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀅𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑁂𑀦 𑀩𑁆𑀬𑀲𑀦𑁂𑀦 𑀲𑀫𑀦𑁆𑀦𑀸𑀕𑀢𑀲𑁆𑀲 𑀅𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑁂𑀦 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀥𑀫𑁆𑀫𑁂𑀦 𑀨𑀼𑀝𑁆𑀞𑀲𑁆𑀲 𑀲𑁄𑀓𑁄 𑀲𑁄𑀘𑀦𑀸 𑀲𑁄𑀘𑀺𑀢𑀢𑁆𑀢𑀁 𑀅𑀦𑁆𑀢𑁄𑀲𑁄𑀓𑁄 𑀅𑀦𑁆𑀢𑁄𑀧𑀭𑀺𑀲𑁄𑀓𑁄, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀲𑁄𑀓𑁄’.
1055. 𑀓𑀢𑀫𑁄 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀧𑀭𑀺𑀤𑁂𑀯𑁄? 𑀬𑁄 𑀔𑁄, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀅𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑁂𑀦 𑀩𑁆𑀬𑀲𑀦𑁂𑀦 𑀲𑀫𑀦𑁆𑀦𑀸𑀕𑀢𑀲𑁆𑀲 𑀅𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑁂𑀦 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀥𑀫𑁆𑀫𑁂𑀦 𑀨𑀼𑀝𑁆𑀞𑀲𑁆𑀲 𑀆𑀤𑁂𑀯𑁄 𑀧𑀭𑀺𑀤𑁂𑀯𑁄 𑀆𑀤𑁂𑀯𑀦𑀸 𑀧𑀭𑀺𑀤𑁂𑀯𑀦𑀸 𑀆𑀤𑁂𑀯𑀺𑀢𑀢𑁆𑀢𑀁 𑀧𑀭𑀺𑀤𑁂𑀯𑀺𑀢𑀢𑁆𑀢𑀁, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀧𑀭𑀺𑀤𑁂𑀯𑁄’.
1056. 𑀓𑀢𑀫𑀜𑁆𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁? 𑀬𑀁 𑀔𑁄, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀓𑀸𑀬𑀺𑀓𑀁 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁 𑀓𑀸𑀬𑀺𑀓𑀁 𑀅𑀲𑀸𑀢𑀁 𑀓𑀸𑀬𑀲𑀫𑁆𑀨𑀲𑁆𑀲𑀚𑀁 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁 𑀅𑀲𑀸𑀢𑀁 𑀯𑁂𑀤𑀬𑀺𑀢𑀁, 𑀇𑀤𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁’.
1057. 𑀓𑀢𑀫𑀜𑁆𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀤𑁄𑀫𑀦𑀲𑁆𑀲𑀁? 𑀬𑀁 𑀔𑁄, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀘𑁂𑀢𑀲𑀺𑀓𑀁 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁 𑀘𑁂𑀢𑀲𑀺𑀓𑀁 𑀅𑀲𑀸𑀢𑀁 𑀫𑀦𑁄𑀲𑀫𑁆𑀨𑀲𑁆𑀲𑀚𑀁 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁 𑀅𑀲𑀸𑀢𑀁 𑀯𑁂𑀤𑀬𑀺𑀢𑀁, 𑀇𑀤𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀤𑁄𑀫𑀦𑀲𑁆𑀲𑀁’.
1058. 𑀓𑀢𑀫𑁄 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀉𑀧𑀸𑀬𑀸𑀲𑁄? 𑀬𑁄 𑀔𑁄, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀅𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑁂𑀦 𑀩𑁆𑀬𑀲𑀦𑁂𑀦 𑀲𑀫𑀦𑁆𑀦𑀸𑀕𑀢𑀲𑁆𑀲 𑀅𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑀜𑁆𑀜𑀢𑀭𑁂𑀦 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀥𑀫𑁆𑀫𑁂𑀦 𑀨𑀼𑀝𑁆𑀞𑀲𑁆𑀲 𑀆𑀬𑀸𑀲𑁄 𑀉𑀧𑀸𑀬𑀸𑀲𑁄 𑀆𑀬𑀸𑀲𑀺𑀢𑀢𑁆𑀢𑀁 𑀉𑀧𑀸𑀬𑀸𑀲𑀺𑀢𑀢𑁆𑀢𑀁, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀉𑀧𑀸𑀬𑀸𑀲𑁄’.
1059. 𑀓𑀢𑀫𑀜𑁆𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀬𑀫𑁆𑀧𑀺𑀘𑁆𑀙𑀁 𑀦 𑀮𑀪𑀢𑀺 𑀢𑀫𑁆𑀧𑀺 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁? 𑀚𑀸𑀢𑀺𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸𑀦𑀁, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀁 𑀏𑀯𑀁 𑀇𑀘𑁆𑀙𑀸 𑀉𑀧𑁆𑀧𑀚𑁆𑀚𑀢𑀺— ‘𑀅𑀳𑁄 𑀯𑀢 𑀫𑀬𑀁 𑀦 𑀚𑀸𑀢𑀺𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸 𑀅𑀲𑁆𑀲𑀸𑀫; 𑀦 𑀘 𑀯𑀢 𑀦𑁄 𑀚𑀸𑀢𑀺 𑀆𑀕𑀘𑁆𑀙𑁂𑀬𑁆𑀬𑀸’𑀢𑀺. 𑀦 𑀔𑁄 𑀧𑀦𑁂𑀢𑀁 𑀇𑀘𑁆𑀙𑀸𑀬 𑀧𑀢𑁆𑀢𑀩𑁆𑀩𑀁. 𑀇𑀤𑀫𑁆𑀧𑀺— ‘𑀬𑀫𑁆𑀧𑀺𑀘𑁆𑀙𑀁 𑀦 𑀮𑀪𑀢𑀺 𑀢𑀫𑁆𑀧𑀺 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁’. 𑀚𑀭𑀸𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸𑀦𑀁, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀁…𑀧𑁂… 𑀩𑁆𑀬𑀸𑀥𑀺𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸𑀦𑀁, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀁… 𑀫𑀭𑀡𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸𑀦𑀁, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀁… 𑀲𑁄𑀓𑀧𑀭𑀺𑀤𑁂𑀯𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀤𑁄𑀫𑀦𑀲𑁆𑀲𑀼𑀧𑀸𑀬𑀸𑀲𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸𑀦𑀁, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀁 𑀏𑀯𑀁 𑀇𑀘𑁆𑀙𑀸 𑀉𑀧𑁆𑀧𑀚𑁆𑀚𑀢𑀺— ‘𑀅𑀳𑁄 𑀯𑀢 𑀫𑀬𑀁 𑀦 𑀲𑁄𑀓𑀧𑀭𑀺𑀤𑁂𑀯𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀤𑁄𑀫𑀦𑀲𑁆𑀲𑀼𑀧𑀸𑀬𑀸𑀲𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸 𑀅𑀲𑁆𑀲𑀸𑀫; 𑀦 𑀘 𑀯𑀢 𑀦𑁄 𑀲𑁄𑀓𑀧𑀭𑀺𑀤𑁂𑀯𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀤𑁄𑀫𑀦𑀲𑁆𑀲𑀼𑀧𑀸𑀬𑀸𑀲𑀸 𑀆𑀕𑀘𑁆𑀙𑁂𑀬𑁆𑀬𑀼𑀦𑁆’𑀢𑀺. 𑀦 𑀔𑁄 𑀧𑀦𑁂𑀢𑀁 𑀇𑀘𑁆𑀙𑀸𑀬 𑀧𑀢𑁆𑀢𑀩𑁆𑀩𑀁. 𑀇𑀤𑀫𑁆𑀧𑀺— ‘𑀬𑀫𑁆𑀧𑀺𑀘𑁆𑀙𑀁 𑀦 𑀮𑀪𑀢𑀺 𑀢𑀫𑁆𑀧𑀺 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁’.
1060. 𑀓𑀢𑀫𑁂 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀁𑀔𑀺𑀢𑁆𑀢𑁂𑀦 𑀧𑀜𑁆𑀘𑀼𑀧𑀸𑀤𑀸𑀦𑀓𑁆𑀔𑀦𑁆𑀥𑀸 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀸? 𑀲𑁂𑀬𑁆𑀬𑀣𑀺𑀤𑀁— 𑀭𑀽𑀧𑀼𑀧𑀸𑀤𑀸𑀦𑀓𑁆𑀔𑀦𑁆𑀥𑁄, 𑀯𑁂𑀤𑀦𑀼𑀧𑀸𑀤𑀸𑀦𑀓𑁆𑀔𑀦𑁆𑀥𑁄, 𑀲𑀜𑁆𑀜𑀼𑀧𑀸𑀤𑀸𑀦𑀓𑁆𑀔𑀦𑁆𑀥𑁄, 𑀲𑀗𑁆𑀔𑀸𑀭𑀼𑀧𑀸𑀤𑀸𑀦𑀓𑁆𑀔𑀦𑁆𑀥𑁄, 𑀯𑀺𑀜𑁆𑀜𑀸𑀡𑀼𑀧𑀸𑀤𑀸𑀦𑀓𑁆𑀔𑀦𑁆𑀥𑁄. 𑀇𑀫𑁂 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀦𑁆𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀲𑀁𑀔𑀺𑀢𑁆𑀢𑁂𑀦 𑀧𑀜𑁆𑀘𑀼𑀧𑀸𑀤𑀸𑀦𑀓𑁆𑀔𑀦𑁆𑀥𑀸 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀸’. 𑀇𑀤𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀁 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀁’.
1061. 𑀓𑀢𑀫𑀜𑁆𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀲𑀫𑀼𑀤𑀬𑀁 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀁? 𑀬𑀸𑀬𑀁 𑀢𑀡𑁆𑀳𑀸 𑀧𑁄𑀦𑁄𑀩𑁆𑀪𑀯𑀺𑀓𑀸 𑀦𑀦𑁆𑀤𑀻𑀭𑀸𑀕𑀲𑀳𑀕𑀢𑀸 𑀢𑀢𑁆𑀭𑀢𑀢𑁆𑀭𑀸𑀪𑀺𑀦𑀦𑁆𑀤𑀺𑀦𑀻, 𑀲𑁂𑀬𑁆𑀬𑀣𑀺𑀤𑀁— 𑀓𑀸𑀫𑀢𑀡𑁆𑀳𑀸 𑀪𑀯𑀢𑀡𑁆𑀳𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀯𑀢𑀡𑁆𑀳𑀸, 𑀇𑀤𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀲𑀫𑀼𑀤𑀬𑀁 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀁’.
1062. 𑀓𑀢𑀫𑀜𑁆𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀦𑀺𑀭𑁄𑀥𑀁 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀁? 𑀬𑁄 𑀢𑀲𑁆𑀲𑀸𑀬𑁂𑀯 𑀢𑀡𑁆𑀳𑀸𑀬 𑀅𑀲𑁂𑀲𑀯𑀺𑀭𑀸𑀕𑀦𑀺𑀭𑁄𑀥𑁄 𑀘𑀸𑀕𑁄 𑀧𑀝𑀺𑀦𑀺𑀲𑁆𑀲𑀕𑁆𑀕𑁄 𑀫𑀼𑀢𑁆𑀢𑀺 𑀅𑀦𑀸𑀮𑀬𑁄, 𑀇𑀤𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀦𑀺𑀭𑁄𑀥𑀁 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀁’.
1063. 𑀓𑀢𑀫𑀜𑁆𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀦𑀺𑀭𑁄𑀥𑀕𑀸𑀫𑀺𑀦𑀻 𑀧𑀝𑀺𑀧𑀤𑀸 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀁? 𑀅𑀬𑀫𑁂𑀯 𑀅𑀭𑀺𑀬𑁄 𑀅𑀝𑁆𑀞𑀗𑁆𑀕𑀺𑀓𑁄 𑀫𑀕𑁆𑀕𑁄, 𑀲𑁂𑀬𑁆𑀬𑀣𑀺𑀤𑀁— 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀤𑀺𑀝𑁆𑀞𑀺, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀗𑁆𑀓𑀧𑁆𑀧𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀯𑀸𑀘𑀸, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀓𑀫𑁆𑀫𑀦𑁆𑀢𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀆𑀚𑀻𑀯𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀯𑀸𑀬𑀸𑀫𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀢𑀺, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀫𑀸𑀥𑀺.
1064. 𑀓𑀢𑀫𑀸 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀤𑀺𑀝𑁆𑀞𑀺? 𑀬𑀁 𑀔𑁄, 𑀆𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑁂 𑀜𑀸𑀡𑀁, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀲𑀫𑀼𑀤𑀬𑁂 𑀜𑀸𑀡𑀁, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀦𑀺𑀭𑁄𑀥𑁂 𑀜𑀸𑀡𑀁, 𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀦𑀺𑀭𑁄𑀥𑀕𑀸𑀫𑀺𑀦𑀺𑀬𑀸 𑀧𑀝𑀺𑀧𑀤𑀸𑀬 𑀜𑀸𑀡𑀁, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀤𑀺𑀝𑁆𑀞𑀺’.
1065. 𑀓𑀢𑀫𑁄 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀗𑁆𑀓𑀧𑁆𑀧𑁄? 𑀦𑁂𑀓𑁆𑀔𑀫𑁆𑀫𑀲𑀗𑁆𑀓𑀧𑁆𑀧𑁄, 𑀅𑀩𑁆𑀬𑀸𑀧𑀸𑀤𑀲𑀗𑁆𑀓𑀧𑁆𑀧𑁄, 𑀅𑀯𑀺𑀳𑀺𑀁𑀲𑀸𑀲𑀗𑁆𑀓𑀧𑁆𑀧𑁄, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀗𑁆𑀓𑀧𑁆𑀧𑁄’.
1066. 𑀓𑀢𑀫𑀸 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀯𑀸𑀘𑀸? 𑀫𑀼𑀲𑀸𑀯𑀸𑀤𑀸 𑀯𑁂𑀭𑀫𑀡𑀻, 𑀧𑀺𑀲𑀼𑀡𑀸𑀬 𑀯𑀸𑀘𑀸𑀬 𑀯𑁂𑀭𑀫𑀡𑀻, 𑀨𑀭𑀼𑀲𑀸𑀬 𑀯𑀸𑀘𑀸𑀬 𑀯𑁂𑀭𑀫𑀡𑀻, 𑀲𑀫𑁆𑀨𑀧𑁆𑀧𑀮𑀸𑀧𑀸 𑀯𑁂𑀭𑀫𑀡𑀻, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀯𑀸𑀘𑀸’.
1067. 𑀓𑀢𑀫𑁄 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀓𑀫𑁆𑀫𑀦𑁆𑀢𑁄? 𑀧𑀸𑀡𑀸𑀢𑀺𑀧𑀸𑀢𑀸 𑀯𑁂𑀭𑀫𑀡𑀻, 𑀅𑀤𑀺𑀦𑁆𑀦𑀸𑀤𑀸𑀦𑀸 𑀯𑁂𑀭𑀫𑀡𑀻, 𑀓𑀸𑀫𑁂𑀲𑀼𑀫𑀺𑀘𑁆𑀙𑀸𑀘𑀸𑀭𑀸 𑀯𑁂𑀭𑀫𑀡𑀻, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀓𑀫𑁆𑀫𑀦𑁆𑀢𑁄’.
1068. 𑀓𑀢𑀫𑁄 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀆𑀚𑀻𑀯𑁄? 𑀇𑀥𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀸𑀯𑀓𑁄 𑀫𑀺𑀘𑁆𑀙𑀸𑀆𑀚𑀻𑀯𑀁 𑀧𑀳𑀸𑀬 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀆𑀚𑀻𑀯𑁂𑀦 𑀚𑀻𑀯𑀺𑀓𑀁 𑀓𑀧𑁆𑀧𑁂𑀢𑀺, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀆𑀚𑀻𑀯𑁄’.
1069. 𑀓𑀢𑀫𑁄 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀯𑀸𑀬𑀸𑀫𑁄? 𑀇𑀥𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀼 𑀅𑀦𑀼𑀧𑁆𑀧𑀦𑁆𑀦𑀸𑀦𑀁 𑀧𑀸𑀧𑀓𑀸𑀦𑀁 𑀅𑀓𑀼𑀲𑀮𑀸𑀦𑀁 𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸𑀦𑀁 𑀅𑀦𑀼𑀧𑁆𑀧𑀸𑀤𑀸𑀬 𑀙𑀦𑁆𑀤𑀁 𑀚𑀦𑁂𑀢𑀺 𑀯𑀸𑀬𑀫𑀢𑀺 𑀯𑀻𑀭𑀺𑀬𑀁 𑀆𑀭𑀪𑀢𑀺 𑀘𑀺𑀢𑁆𑀢𑀁 𑀧𑀕𑁆𑀕𑀡𑁆𑀳𑀸𑀢𑀺 𑀧𑀤𑀳𑀢𑀺, 𑀉𑀧𑁆𑀧𑀦𑁆𑀦𑀸𑀦𑀁 𑀧𑀸𑀧𑀓𑀸𑀦𑀁 𑀅𑀓𑀼𑀲𑀮𑀸𑀦𑀁 𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸𑀦𑀁 𑀧𑀳𑀸𑀦𑀸𑀬 𑀙𑀦𑁆𑀤𑀁 𑀚𑀦𑁂𑀢𑀺 𑀯𑀸𑀬𑀫𑀢𑀺 𑀯𑀻𑀭𑀺𑀬𑀁 𑀆𑀭𑀪𑀢𑀺 𑀘𑀺𑀢𑁆𑀢𑀁 𑀧𑀕𑁆𑀕𑀡𑁆𑀳𑀸𑀢𑀺 𑀧𑀤𑀳𑀢𑀺, 𑀅𑀦𑀼𑀧𑁆𑀧𑀦𑁆𑀦𑀸𑀦𑀁 𑀓𑀼𑀲𑀮𑀸𑀦𑀁 𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸𑀦𑀁 𑀉𑀧𑁆𑀧𑀸𑀤𑀸𑀬 𑀙𑀦𑁆𑀤𑀁 𑀚𑀦𑁂𑀢𑀺 𑀯𑀸𑀬𑀫𑀢𑀺 𑀯𑀻𑀭𑀺𑀬𑀁 𑀆𑀭𑀪𑀢𑀺 𑀘𑀺𑀢𑁆𑀢𑀁 𑀧𑀕𑁆𑀕𑀡𑁆𑀳𑀸𑀢𑀺 𑀧𑀤𑀳𑀢𑀺, 𑀉𑀧𑁆𑀧𑀦𑁆𑀦𑀸𑀦𑀁 𑀓𑀼𑀲𑀮𑀸𑀦𑀁 𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸𑀦𑀁 𑀞𑀺𑀢𑀺𑀬𑀸 𑀅𑀲𑀫𑁆𑀫𑁄𑀲𑀸𑀬 𑀪𑀺𑀬𑁆𑀬𑁄𑀪𑀸𑀯𑀸𑀬 𑀯𑁂𑀧𑀼𑀮𑁆𑀮𑀸𑀬 𑀪𑀸𑀯𑀦𑀸𑀬 𑀧𑀸𑀭𑀺𑀧𑀽𑀭𑀺𑀬𑀸 𑀙𑀦𑁆𑀤𑀁 𑀚𑀦𑁂𑀢𑀺 𑀯𑀸𑀬𑀫𑀢𑀺 𑀯𑀻𑀭𑀺𑀬𑀁 𑀆𑀭𑀪𑀢𑀺 𑀘𑀺𑀢𑁆𑀢𑀁 𑀧𑀕𑁆𑀕𑀡𑁆𑀳𑀸𑀢𑀺 𑀧𑀤𑀳𑀢𑀺, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀯𑀸𑀬𑀸𑀫𑁄’.
1070. 𑀓𑀢𑀫𑀸 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀢𑀺? 𑀇𑀥𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀼 𑀓𑀸𑀬𑁂 𑀓𑀸𑀬𑀸𑀦𑀼𑀧𑀲𑁆𑀲𑀻 𑀯𑀺𑀳𑀭𑀢𑀺 𑀆𑀢𑀸𑀧𑀻 𑀲𑀫𑁆𑀧𑀚𑀸𑀦𑁄 𑀲𑀢𑀺𑀫𑀸 𑀯𑀺𑀦𑁂𑀬𑁆𑀬 𑀮𑁄𑀓𑁂 𑀅𑀪𑀺𑀚𑁆𑀛𑀸𑀤𑁄𑀫𑀦𑀲𑁆𑀲𑀁. 𑀯𑁂𑀤𑀦𑀸𑀲𑀼 𑀯𑁂𑀤𑀦𑀸𑀦𑀼𑀧𑀲𑁆𑀲𑀻 𑀯𑀺𑀳𑀭𑀢𑀺…𑀧𑁂… 𑀘𑀺𑀢𑁆𑀢𑁂 𑀘𑀺𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀼𑀧𑀲𑁆𑀲𑀻 𑀯𑀺𑀳𑀭𑀢𑀺… 𑀥𑀫𑁆𑀫𑁂𑀲𑀼 𑀥𑀫𑁆𑀫𑀸𑀦𑀼𑀧𑀲𑁆𑀲𑀻 𑀯𑀺𑀳𑀭𑀢𑀺 𑀆𑀢𑀸𑀧𑀻 𑀲𑀫𑁆𑀧𑀚𑀸𑀦𑁄 𑀲𑀢𑀺𑀫𑀸 𑀯𑀺𑀦𑁂𑀬𑁆𑀬 𑀮𑁄𑀓𑁂 𑀅𑀪𑀺𑀚𑁆𑀛𑀸𑀤𑁄𑀫𑀦𑀲𑁆𑀲𑀁, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀢𑀺’.
1071. 𑀓𑀢𑀫𑁄 𑀘𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀫𑀸𑀥𑀺? 𑀇𑀥𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀼 𑀯𑀺𑀯𑀺𑀘𑁆𑀘𑁂𑀯 𑀓𑀸𑀫𑁂𑀳𑀺 𑀯𑀺𑀯𑀺𑀘𑁆𑀘 𑀅𑀓𑀼𑀲𑀮𑁂𑀳𑀺 𑀥𑀫𑁆𑀫𑁂𑀳𑀺 𑀲𑀯𑀺𑀢𑀓𑁆𑀓𑀁 𑀲𑀯𑀺𑀘𑀸𑀭𑀁 𑀯𑀺𑀯𑁂𑀓𑀚𑀁 𑀧𑀻𑀢𑀺𑀲𑀼𑀔𑀁 𑀧𑀞𑀫𑀁 𑀛𑀸𑀦𑀁 𑀉𑀧𑀲𑀫𑁆𑀧𑀚𑁆𑀚 𑀯𑀺𑀳𑀭𑀢𑀺, 𑀯𑀺𑀢𑀓𑁆𑀓𑀯𑀺𑀘𑀸𑀭𑀸𑀦𑀁 𑀯𑀽𑀧𑀲𑀫𑀸 𑀅𑀚𑁆𑀛𑀢𑁆𑀢𑀁 𑀲𑀫𑁆𑀧𑀲𑀸𑀤𑀦𑀁 𑀘𑁂𑀢𑀲𑁄 𑀏𑀓𑁄𑀤𑀺𑀪𑀸𑀯𑀁 𑀅𑀯𑀺𑀢𑀓𑁆𑀓𑀁 𑀅𑀯𑀺𑀘𑀸𑀭𑀁 𑀲𑀫𑀸𑀥𑀺𑀚𑀁 𑀧𑀻𑀢𑀺𑀲𑀼𑀔𑀁 𑀤𑀼𑀢𑀺𑀬𑀁 𑀛𑀸𑀦𑀁 𑀉𑀧𑀲𑀫𑁆𑀧𑀚𑁆𑀚 𑀯𑀺𑀳𑀭𑀢𑀺, 𑀧𑀻𑀢𑀺𑀬𑀸 𑀘 𑀯𑀺𑀭𑀸𑀕𑀸 𑀉𑀧𑁂𑀓𑁆𑀔𑀓𑁄 𑀘 𑀯𑀺𑀳𑀭𑀢𑀺…𑀧𑁂… 𑀢𑀢𑀺𑀬𑀁 𑀛𑀸𑀦𑀁…𑀧𑁂… 𑀘𑀢𑀼𑀢𑁆𑀣𑀁 𑀛𑀸𑀦𑀁 𑀉𑀧𑀲𑀫𑁆𑀧𑀚𑁆𑀚 𑀯𑀺𑀳𑀭𑀢𑀺, 𑀅𑀬𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀫𑀸𑀥𑀺’. 𑀇𑀤𑀁 𑀯𑀼𑀘𑁆𑀘𑀢𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄— ‘𑀤𑀼𑀓𑁆𑀔𑀦𑀺𑀭𑁄𑀥𑀕𑀸𑀫𑀺𑀦𑀻 𑀧𑀝𑀺𑀧𑀤𑀸 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀁’.
1072. 𑀢𑀣𑀸𑀕𑀢𑁂𑀦𑀸𑀯𑀼𑀲𑁄, 𑀅𑀭𑀳𑀢𑀸 𑀲𑀫𑁆𑀫𑀸𑀲𑀫𑁆𑀩𑀼𑀤𑁆𑀥𑁂𑀦 𑀩𑀸𑀭𑀸𑀡𑀲𑀺𑀬𑀁 𑀇𑀲𑀺𑀧𑀢𑀦𑁂 𑀫𑀺𑀕𑀤𑀸𑀬𑁂 𑀅𑀦𑀼𑀢𑁆𑀢𑀭𑀁 𑀥𑀫𑁆𑀫𑀘𑀓𑁆𑀓𑀁 𑀧𑀯𑀢𑁆𑀢𑀺𑀢𑀁 𑀅𑀧𑁆𑀧𑀝𑀺𑀯𑀢𑁆𑀢𑀺𑀬𑀁 𑀲𑀫𑀡𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀩𑁆𑀭𑀸𑀳𑁆𑀫𑀡𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀤𑁂𑀯𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀫𑀸𑀭𑁂𑀦 𑀯𑀸 𑀩𑁆𑀭𑀳𑁆𑀫𑀼𑀦𑀸 𑀯𑀸 𑀓𑁂𑀦𑀘𑀺 𑀯𑀸 𑀮𑁄𑀓𑀲𑁆𑀫𑀺𑀁, 𑀬𑀤𑀺𑀤𑀁— 𑀇𑀫𑁂𑀲𑀁 𑀘𑀢𑀼𑀦𑁆𑀦𑀁 𑀅𑀭𑀺𑀬𑀲𑀘𑁆𑀘𑀸𑀦𑀁 𑀆𑀘𑀺𑀓𑁆𑀔𑀦𑀸 𑀤𑁂𑀲𑀦𑀸 𑀧𑀜𑁆𑀜𑀸𑀧𑀦𑀸 𑀧𑀝𑁆𑀞𑀧𑀦𑀸 𑀯𑀺𑀯𑀭𑀡𑀸 𑀯𑀺𑀪𑀚𑀦𑀸 𑀉𑀢𑁆𑀢𑀸𑀦𑀻𑀓𑀫𑁆𑀫𑀦𑁆”𑀢𑀺.
1073. 𑀇𑀤𑀫𑀯𑁄𑀘 𑀆𑀬𑀲𑁆𑀫𑀸 𑀲𑀸𑀭𑀺𑀧𑀼𑀢𑁆𑀢𑁄. 𑀅𑀢𑁆𑀢𑀫𑀦𑀸 𑀢𑁂 𑀪𑀺𑀓𑁆𑀔𑀽 𑀆𑀬𑀲𑁆𑀫𑀢𑁄 𑀲𑀸𑀭𑀺𑀧𑀼𑀢𑁆𑀢𑀲𑁆𑀲 𑀪𑀸𑀲𑀺𑀢𑀁 𑀅𑀪𑀺𑀦𑀦𑁆𑀤𑀼𑀦𑁆𑀢𑀺.
1074. 𑀲𑀘𑁆𑀘𑀯𑀺𑀪𑀗𑁆𑀕𑀲𑀼𑀢𑁆𑀢𑀁 𑀦𑀺𑀝𑁆𑀞𑀺𑀢𑀁 𑀏𑀓𑀸𑀤𑀲𑀫𑀁.