This is the multi-page printable view of this section. Click here to print.

Return to the regular view of this page.

Sutta Piṭaka

Summary of key concepts from the Basket of Discourses

Daṭṭhabbasutta (Five faculties) SN 48.8 PTS SN v 196

mindmap
pañcindriyāni
  saddhindriyaṁ
    sotāpattiyaṅgesu
  vīriyindriyaṁ
    sammappadhānesu
  satindriyaṁ
    satipaṭṭhānesu
  samādhindriyaṁ
    jhānesu
  paññindriyaṁ
    ariyasaccesu

Daṭṭhabbasutta (Five powers) AN 5.15 PTS 3.12

mindmap
pañcabalāni
  saddhābalaṁ
    sotāpattiyaṅgesu x4
  vīriyabalaṁ
    sammappadhānesu x4
  satibalaṁ
    satipaṭṭhānesu x4
  samādhibalaṁ
    jhānesu x4
  paññābalaṁ
    ariyasaccesu x4

Theravāda Vibhaṅga 5 aggregates pañcupādānakkhandhā 12 sense media dvādas’āyatanāni 36 elements 18dhātuyo 4 noble truths cattāri ariyasaccāni 22 faculties Dependent origination paṭiccasamuppādo 4 satipaṭṭhānas cattāro_satipaṭṭhānā 4 right efforts cattāro_sammappadhānāti 4 bases of power cattāro_iddhipādā 7 awakening-factors satta_bojjhaṅgā 8-fold path ariyo aṭṭhaṅgiko maggo 4 jhānas jhānaṁ 4 divine abidings catasso_appamaññāyo 5 precepts pañca_sikkhāpadāniā 4 discriminations atasso_paṭisambhidā Khuddakavatthu3 Ñāṇavibhaṅga4 Dhammahadaya5 Sarvāstivāda Dharmaskandha 5 precepts 4 stream-entry factors 4 confirmed faiths 4 fruits of asceticism 4 ways of practice 4 noble lineages 4 right efforts 4 bases of power 4 satipaṭṭhānas 4 noble truths 4 jhānas 4 divine abidings 4 formless 4 samādhis 7 awakening-factors Khuddakavatthu 22 faculties 12 sense media 5 aggregates 62 elements Dependent origination Dharmagupta Śāriputrābhidharma 12 sense media 18 elements 5 aggregates 4 noble truths 22 faculties 7 awakening-factors 3 unskilful roots 3 skilful roots 4 great elements 5 precepts Elements Kamma Persons1 Knowledge2 Dependent origination 4 satipaṭṭhānas 4 right efforts 4 bases of power 4 jhānas 8-fold path Unskilful dhammas6 Saṅgraha7 Sampayoga Prasthāna

classDiagram
dvādasāyatanāni --> aniccaṁ
dvādasāyatanāni --> dukkhaṁ
dvādasāyatanāni --> anattā
dvādasāyatanāni --> vipariṇāmadhammaṁ
---
title: Class Diagram of Core Teachings
config:
  theme: base
  themeVariables:
    primaryColor: "#f4dede"
---
classDiagram
direction LR
namespace 4ariyasaccāni {
  class cattāri_ariyasaccāni {
    english(noble truths)
  }
  class dukkhaṁ {
    english(suffering)
  }
  class dukkhasamudayaṁ {
    english(origin of suffering)
  }
  class dukkhanirodhaṁ {
    english(cessation of suffering)
  }
  class dukkhanirodhagāminī_paṭipadā {
    english(way leading to cessation of suffering)
  }
}
class nibbāna {
  english(enlightenment)
}
cattāri_ariyasaccāni *-- dukkhaṁ
cattāri_ariyasaccāni *-- dukkhasamudayaṁ
cattāri_ariyasaccāni *-- dukkhanirodhaṁ
cattāri_ariyasaccāni *-- dukkhanirodhagāminī_paṭipadā
dukkhanirodhaṁ --> nibbāna
dukkhanirodhagāminī_paṭipadā --> ariyo_aṭṭhaṅgiko_maggo

namespace ariyo_8_maggo {
  class ariyo_aṭṭhaṅgiko_maggo {
    english(noble 8fold path)
  }
  class sammādiṭṭhi {
    english(right views)
  }
  class sammāsaṅkappo {
    english(right intentions)
    nekkhammasaṅkappo
    abyāpādasaṅkappo
    avihiṁsāsaṅkappo
  }
  class sammāvācā {
    musāvādā veramaṇī
    pisuṇāya vācāya veramaṇī
    pharusāya vācāya veramaṇī
    samphappalāpā veramaṇī
    english(right speech)
  }
  class sammākammanto {
    pāṇātipātā veramaṇī
    adinnādānā veramaṇī
    abrahmacariyā veramaṇī
    english(right action)
  }
  class sammāājīvo {
    micchāājīvaṁ pahāya
    sammāājīvena jīvitaṁ kappeti
    english(right livelihood)
  }
  class sammāvāyāmo {
    english(right effort)
  }
  class sammāsati {
    english(right mindfulness)
  }
  class sammāsamādhi {
    english(right concentration)
  }
}
ariyo_aṭṭhaṅgiko_maggo *-- sammādiṭṭhi
sammādiṭṭhi --> cattāri_ariyasaccāni
ariyo_aṭṭhaṅgiko_maggo *-- sammāsaṅkappo
ariyo_aṭṭhaṅgiko_maggo *-- sammāvācā
ariyo_aṭṭhaṅgiko_maggo *-- sammākammanto
ariyo_aṭṭhaṅgiko_maggo *-- sammāājīvo
ariyo_aṭṭhaṅgiko_maggo *-- sammāvāyāmo
ariyo_aṭṭhaṅgiko_maggo *-- sammāsati
ariyo_aṭṭhaṅgiko_maggo *-- sammāsamādhi

class pañcakkhandhā {
  rūpakkhandho
  vedanākkhandho
  saññākkhandho
  saṅkhārakkhandho
  viññāṇakkhandho
  english(aggregates)
}
dukkhaṁ --> pañcakkhandhā
class aniccaṁ {
  english(impermanent)
}
class anattā {
  english(not eternal self)
}
pañcakkhandhā --> aniccaṁ
pañcakkhandhā --> anattā

namespace paṭiccasamuppādā {
  class paṭiccasamuppādo {
    english(Dependent Origination)
  }
  class avijjā {
    dukkhe aññāṇaṁ
    dukkhasamudaye aññāṇaṁ
    dukkhanirodhe aññāṇaṁ
    dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ
  }
  class saṅkhārā {
    kāyasaṅkhāro
    vacīsaṅkhāro
    cittasaṅkhāro
  }
  class viññāṇaṁ {
    cakkhuviññāṇaṁ
    sotaviññāṇaṁ
    ghānaviññāṇaṁ
    jivhāviññāṇaṁ
    kāyaviññāṇaṁ
    manoviññāṇaṁ
  }
  class nāmarūpaṁ {
    vedanā
    saññā
    cetanā
    phasso
    manasikāro
  }
  class saḷāyatanaṁ {
    cakkhāyatanaṁ
    sotāyatanaṁ
    ghānāyatanaṁ
    jivhāyatanaṁ
    kāyāyatanaṁ
    manāyatanaṁ
  }
  class phasso {
    cakkhusamphasso
    sotasamphasso
    ghānasamphasso
    jivhāsamphasso
    kāyasamphasso
    manosamphasso

  }
  class vedanā {
    cakkhusamphassajā vedanā
    sotasamphassajā vedanā
    ghānasamphassajā vedanā
    jivhāsamphassajā vedanā
    kāyasamphassajā vedanā
    manosamphassajā vedanā
  }
  class taṇhā {
    rūpataṇhā
    saddataṇhā
    gandhataṇhā
    rasataṇhā
    phoṭṭhabbataṇhā
    dhammataṇhā
  }
  class upādānaṁ {
    kāmupādānaṁ
    diṭṭhupādānaṁ
    sīlabbatupādānaṁ
    attavādupādānaṁ
  }
  class bhavo {
    kāmabhavo
    rūpabhavo
    arūpabhavo
  }
  class jāti {
    jāti
    sañjāti
    okkanti
    abhinibbatti
    khandhānaṁ pātubhāvo
    āyatanānaṁ paṭilābho
  }
}
avijjā .. cattāri_ariyasaccāni
dukkhasamudayaṁ --> paṭiccasamuppādo
dukkhanirodhaṁ --> paṭiccasamuppādo
paṭiccasamuppādo *-- avijjā
paṭiccasamuppādo *-- saṅkhārā
paṭiccasamuppādo *-- viññāṇaṁ
paṭiccasamuppādo *-- nāmarūpaṁ
paṭiccasamuppādo *-- saḷāyatanaṁ
paṭiccasamuppādo *-- phasso
paṭiccasamuppādo *-- vedanā
paṭiccasamuppādo *-- taṇhā
paṭiccasamuppādo *-- upādānaṁ
paṭiccasamuppādo *-- bhavo
paṭiccasamuppādo *-- jāti
avijjā --> saṅkhārā
saṅkhārā --> viññāṇaṁ
viññāṇaṁ --> nāmarūpaṁ
nāmarūpaṁ --> saḷāyatanaṁ
saḷāyatanaṁ --> phasso
phasso --> vedanā
vedanā --> taṇhā
taṇhā --> upādānaṁ
upādānaṁ --> bhavo
bhavo --> jāti

class cattāro_sammappadhānā {
    anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya
    uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya
    anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya
    uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā
    english(right efforts)
}
sammāvāyāmo --> cattāro_sammappadhānā

class cattāro_satipaṭṭhānā {
    kāye kāyānupassī
    vedanāsu vedanānupassī
    citte cittānupassī
    dhammesu dhammānupassī
    english(mindfulness)
}
sammāsati --> cattāro_satipaṭṭhānā

class jhānā {
  <<jhana>>
    paṭhamaṁ jhānaṁ
    dutiyaṁ jhānaṁ
    tatiyaṁ jhānaṁ
    catutthaṁ jhānaṁ
    english(calmness states)
}

sammāsamādhi --> jhānā

class cattāro_iddhipādā {
    chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ
    vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ
    cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ
    vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ
    english(success factors)
}
ariyo_aṭṭhaṅgiko_maggo --> cattāro_iddhipādā

class satta_bojjhaṅgā {
    satisambojjhaṅgo
    dhammavicayasambojjhaṅgo
    vīriyasambojjhaṅgo
    pītisambojjhaṅgo
    passaddhisambojjhaṅgo
    samādhisambojjhaṅgo
    upekkhāsambojjhaṅgo
    english(awakening factors)
}
dukkhanirodhagāminī_paṭipadā --> satta_bojjhaṅgā

class dvādasāyatanāni {
  cakkhāyatanaṁ
  rūpāyatanaṁ
  sotāyatanaṁ
  saddāyatanaṁ
  ghānāyatanaṁ
  gandhāyatanaṁ
  jivhāyatanaṁ
  rasāyatanaṁ
  kāyāyatanaṁ
  phoṭṭhabbāyatanaṁ
  manāyatanaṁ
  dhammāyatanaṁ
  english(sense bases)
}
saḷāyatanaṁ --> dvādasāyatanāni

namespace elements {
    class catasso_dhātuyo {
    Pathavīdhātu
    āpodhātu
    tejodhātu
    vāyodhātu
    englist(elements)
  }
  class chadhātuyo1 {
    pathavīdhātu
    āpodhātu
    tejodhātu
    vāyodhātu
    ākāsadhātu
    viññāṇadhātu
  }
  class chadhātuyo2 {
    sukhadhātu
    dukkhadhātu
    somanassadhātu
    domanassadhātu
    upekkhādhātu
    avijjādhātu
  }
  class chadhātuyo3 {
    kāmadhātu
    byāpādadhātu
    vihiṁsādhātu
    nekkhammadhātu
    abyāpādadhātu
    avihiṁsādhātu
  }
}
nāmarūpaṁ --> chadhātuyo1
nāmarūpaṁ --> catasso_dhātuyo
vedanā --> chadhātuyo2
taṇhā --> chadhātuyo3

class catasso_appamaññāyo {
    mettā
    karuṇā
    muditā
    upekkhā
    english(illimitables)
}
sammāsaṅkappo --> catasso_appamaññāyo

class pañca_sikkhāpadāniā {
    pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṁ
    adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṁ
    kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṁ
    musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṁ
    surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṁ
    english(precepts)
}
sammākammanto --> pañca_sikkhāpadāniā

class catasso_paṭisambhidā {
    atthapaṭisambhidā
    dhammapaṭisambhidā
    niruttipaṭisambhidā
    paṭibhānapaṭisambhidā
    english(analytical insight)
}
sammādiṭṭhi --> catasso_paṭisambhidā

namespace 5indriyāni {
  class pañcindriyāni {
    english(faculties)
  }
  class saddhindriyaṁ {
    english(confidence)
  }
  class vīriyindriyaṁ {
    english(energy)
  }
  class satindriyaṁ {
    english(mindfulness)
  }
  class samādhindriyaṁ {
    english(immersion)
  }
  class paññindriyaṁ {
    english(wisdom)
  }
}
pañcindriyāni *-- saddhindriyaṁ
pañcindriyāni *-- vīriyindriyaṁ
pañcindriyāni *-- satindriyaṁ
pañcindriyāni *-- samādhindriyaṁ
pañcindriyāni *-- paññindriyaṁ
saddhindriyaṁ --> cattāri_sotāpattiyaṅgāni
vīriyindriyaṁ --> cattāro_sammappadhānā
satindriyaṁ --> cattāro_satipaṭṭhānā
samādhindriyaṁ --> jhānā
paññindriyaṁ --> cattāri_ariyasaccāni

class cattāri_sotāpattiyaṅgāni {
  sappurisasaṁsevo
  saddhammassavanaṁ
  yonisomanasikāro
  dhammānudhammappaṭipatti
  english(stream entry factors)
}

namespace 5balāni {
  class pañcabalāni {
    english(powers)
  }
  class saddhābalaṁ {
    english(faith)
  }
  class vīriyabalaṁ  {
    english(energy)
  }
  class satibalaṁ {
    english(mindfulness)
  }
  class samādhibalaṁ {
    english(immersion)
  }
  class paññābalaṁ {
    english(wisdom)
  }
}
pañcabalāni *-- saddhābalaṁ
pañcabalāni *-- vīriyabalaṁ
pañcabalāni *-- satibalaṁ
pañcabalāni *-- samādhibalaṁ
pañcabalāni *-- paññābalaṁ
saddhābalaṁ --> cattāri_sotāpattiyaṅgāni
vīriyabalaṁ --> cattāro_sammappadhānā
satibalaṁ --> cattāro_satipaṭṭhānā
samādhibalaṁ --> jhānā
paññābalaṁ --> cattāri_ariyasaccāni

class sāmaññaphalāni {
  sotāpattiphalaṁ
  sakadāgāmiphalaṁ
  anāgāmiphalaṁ
  arahattaphalaṁ
  english(fruits of ascetic life)
}

Seven Sets

Somestimes called “Wings to Awakening”, originally intended for communal recital as described in in Pāsādikasutta DN 29 PTS 3.117–3.141

Also mentioned several other places:

  • Mahāparinibbānasutta DN 16 PTS 2.72–2.168
  • Sampasādanīyasutta DN 28 PTS 3.99–3.116
  • Pahārādasutta AN 8.19 PTS 4.198–4.204
  • Kintisutta MN 103 PTS 2.239–2.243
  • Sāmagāmasutta MN 104 PTS 2.244–2.251
# bodhipākṣika-dharma
- cattāro satipaṭṭhānā
- cattāro sammappadhānā
- cattāro iddhipādā
- pañcindriyāni
- pañca balāni
- satta bojjhaṅgā
- ariyo aṭṭhaṅgiko maggo

1 - cattāri ariyasaccāni

The Four Noble Truths.

The basic teaching of the four noble truths (dukkham samudayo nirodho magga) can be expressed as a medical diagnosis (The Dawn of Abhidharma p. 113):

  • disease: duḥkha
  • pathogen: craving
  • health: nirvāṇa
  • cure: eightfold path

cattāri ariyasaccāni

# cattāri ariyasaccāni
## dukkham
- pain
- incapable of suffering
## dukkha-samudayo
- origin
- arising
## dukkha-nirodha
- cease
- suppress
## dukkha-nirodha-gamini patipada
- leading to
- path, way

This is not mine, I am not this, this is not my essence.

netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attāti— evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

Reference

1.1 - dukkhaṁ ariyasaccaṁ

noble truth of suffering
# dukkhā
## jāti
- (re)birth
## jarā
- old age
## maraṇaṁ
- death
## sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
### soko
### paridevo
### dukkho
### domanassaṃ
### upāyāso
## appiyehi sampayogo
- association with dislikes
## piyehi vippayogo
- separation from loved ones
## yampicchaṁ na labhati tam
- not getting what you want
## [pañcupādānakkhandhā](/buddhavacana/docs/sutta/5aggregates/)
- five grasping aggregates

jāti

## jāti
### jāti
- rebirth
### sañjāti
- inception
### okkanti
- conception
### abhinibbatti
- reincarnation
### khandhānaṁ pātubhāvo
- manifestation of the sets of phenomena
### āyatanānaṁ paṭilābho
- acquisition of the sense fields

jarā

## jarā
### jarā
- old age
### jīraṇatā
- decrepitude
### khaṇḍiccaṁ
- broken teeth
### pāliccaṁ
- grey hair
### valittacatā
- wrinkly skin
### āyuno saṁhāni
- diminished vitality
### indriyānaṁ paripāko
- failing faculties

maraṇaṁ

## maraṇaṁ
### cuti
- passing away
- perishing
### cavanatā
- demise
- mortality
### bhedo antaradhānaṁ
- disintegration
### maccu
- death
### maraṇaṁ
- decease
### kālakiriyā khandhānaṁ
- breaking up of the aggregates
### bhedo kaḷevarassa
- laying to rest of the corpse
### nikkhepo jīvitindriyassupacchedo
- cutting off of the life faculty

soko

# soko
## aññataraññatarena byasanena samannāgatassa
## aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa
## soko
## socanā
## socitattaṁ
## antosoko
## antoparisoko

paridevo

# paridevo
## aññataraññatarena byasanena samannāgatassa
## aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa
## ādevo
## paridevo
## ādevanā
## paridevanā
## ādevitattaṁ
## paridevitattaṁ

dukkhaṁ

# dukkhaṁ
## kāyikaṁ dukkhaṁ
## kāyikaṁ asātaṁ
## kāyasamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ

domanassaṁ

# domanassaṁ
## cetasikaṁ dukkhaṁ
## cetasikaṁ asātaṁ
## manosamphassajaṁ dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ

upāyāso

# upāyāso
## aññataraññatarena byasanena samannāgatassa
## aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa
## āyāso upāyāso āyāsitattaṁ upāyāsitattaṁ

Reference

1.2 - dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ

noble truth of the origin of suffering
---
markmap:
  maxWidth: 300
---
# dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ
## yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī
- the craving that leads to rebirth, that comes with delight and sensual desire, ever delighting in this and that
## kāmataṇhā
- craving for worldly pleasures
## bhavataṇhā
- craving for existence
## vibhavataṇhā
- craving for prosperity

Reference

1.3 - dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ

noble truth of the cessation of suffering
# dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ
## taṇhāya asesavirāganirodho
- full fading away and ending of all craving
## cāgo
- giving it up
## paṭinissaggo
- relinquishing it
## mutti
- releasing it
## anālayo
- letting it go

Reference

1.4 - dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ

noble truth of the path leading to the end of suffering

ariyo aṭṭhaṅgiko maggo (noble eightfold path)

# ariyo aṭṭhaṅgiko maggo
## sammādiṭṭhi
- right belief
## sammāsaṅkappo
- right intention
## sammāvācā
- right speech
## sammākammanto
- right conduct
## sammāājīvo
- right livelihood
## sammāvāyāmo
- right effort
## sammāsati
- right mindfulness
## sammāsamādhi
- right concentration
mindmap
ariyo aṭṭhaṅgiko maggo
  sammādiṭṭhi
    dukkhe ñāṇaṁ
    dukkhasamudaye ñāṇaṁ
    dukkhanirodhe ñāṇaṁ
    dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ
  sammāsaṅkappo
    nekkhammasaṅkappo
    abyāpādasaṅkappo
    avihiṁsāsaṅkappo
  sammāvācā
    musāvādā veramaṇī
    pisuṇāya vācāya veramaṇī
    pharusāya vācāya veramaṇī
    samphappalāpā veramaṇī
  sammākammanto
    pāṇātipātā veramaṇī
    adinnādānā veramaṇī
    abrahmacariyā veramaṇī
  sammāājīvo
    micchāājīvaṁ pahāya
    sammāājīvena jīvitaṁ kappeti
  sammāvāyāmo
    anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya
    uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya
    anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya
    uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā
  sammāsati
    kāye kāyānupassī
    vedanāsu vedanānupassī
    citte cittānupassī
    dhammesu dhammānupassī
  sammāsamādhi
    paṭhamaṁ jhānaṁ
    dutiyaṁ jhānaṁ
    tatiyaṁ jhānaṁ
    catutthaṁ jhānaṁ

Reference

2 - adantavaggo

Restraining, Guarding and Protecting the Mind

AN 1.4 31-40:

  1. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ adantaṃ mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. cittaṃ, bhikkhave, adantaṃ mahato anatthāya saṃvattatī"ti.
  2. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ dantaṃ mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. cittaṃ, bhikkhave, dantaṃ mahato atthāya saṃvattatī"ti.
  3. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ aguttaṃ mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. cittaṃ, bhikkhave, aguttaṃ mahato anatthāya saṃvattatī"ti.
  4. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ guttaṃ mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. cittaṃ, bhikkhave, guttaṃ mahato atthāya saṃvattatī"ti.
  5. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ arakkhitaṃ mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. cittaṃ, bhikkhave, arakkhitaṃ mahato anatthāya saṃvattatī"ti.
  6. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ rakkhitaṃ mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. cittaṃ, bhikkhave, rakkhitaṃ mahato atthāya saṃvattatī"ti.
  7. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ asaṃvutaṃ mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. cittaṃ, bhikkhave, asaṃvutaṃ mahato anatthāya saṃvattatī"ti.
  8. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ saṃvutaṃ mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. cittaṃ, bhikkhave, saṃvutaṃ mahato atthāya saṃvattatī"ti.
  9. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. cittaṃ, bhikkhave, adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ asaṃvutaṃ mahato anatthāya saṃvattatī"ti.
  10. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ mahato atthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ. cittaṃ, bhikkhave, dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ mahato atthāya saṃvattatī"ti.
classDiagram
  class sentence["nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ adantaṃ mahato anatthāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cittaṃ"] {
    <<vākya>>
    english(I don't perceive, bhikkhus, yet another thing which untrained leads to great harm as this, bhikkhus, the mind.)
  }
  class na {
    <<nipāta>>
    english(not)
  }
  class ahaṃ {
    <<puggalanāma>>
    english(I)
  }
  class bhikkhave {
    <<nāma>>
    🚹⨂⓪
  }
  class aññaṃ {
    <<sabbanāma>>
    🚹⨀②
    english(other)
  }
  class ekadhammaṃ {
    <<nāma>>
    🚹⨀②
    english(one thing)
  }
  class pi {
    <<nipāta>>
    english(too)
  }
  class samanupassāmi {
    <<ākhyāta>>
    ⨀👆vattamāna
    english(I perceive)
  }
  class yaṃ {
    <<anvayīnāma>>
    🚻⨀②
    english(which)
  }
  class evaṃ {
    <<nipāta>>
    english(thus)
  }
  namespace adjective {
    class adantaṃ {
      <<atītakiriya>>
      ⨀②
      english(unrestrained)
    }
  }
  class mahato {
    <<guṇanāma>>
     ⨀⑥
    english(of great)
  }
  namespace result {
    class anatthāya {
      <<nāma>>
      🚹⨀⑥
      english(of harm)
    }
  }
  class saṃvattati {
    <<ākhyāta>>
    ⨀🤟vattamāna
    english(leads to)
  }
  class yatha {
    <<nipāta>>
    english(as)
  }
  class idaṃ {
    <<puggalanāma>>
    🚻⨀②
    english(this)
  }
  class cittaṃ {
    <<sabbanāma>>
    🚻⨀①
    english(mind)
  }
  sentence *-- na
  sentence *-- ahaṃ : kattar
  sentence *-- bhikkhave
  sentence *-- aññaṃ
  sentence *-- ekadhammaṃ
  sentence *-- pi
  sentence *-- samanupassāmi : kiriyā
  sentence *-- yaṃ
  sentence *-- evaṃ
  sentence *-- adantaṃ
  sentence *-- mahato
  sentence *-- anatthāya
  sentence *-- saṃvattati
  sentence *-- yatha
  sentence *-- idaṃ
  sentence *-- cittaṃ
  na -- samanupassāmi
  anatthāya <-- mahato
  anatthāya <-- saṃvattati
  aññaṃ .. ekadhammaṃ
  ahaṃ --> samanupassāmi : kattar
  ekadhammaṃ --> samanupassāmi : kamma
  ekadhammaṃ .. idaṃ
  evaṃ .. yaṃ
  yaṃ ..> adantaṃ
  pi .. ekadhammaṃ
  yaṃ <.. ekadhammaṃ
  adantaṃ -- cittaṃ
  yatha .. idaṃ
  idaṃ .. cittaṃ
  cittaṃ --> saṃvattati
classDiagram
  class sentence["cittaṃ, bhikkhave, adantaṃ mahato anatthāya saṃvattatī"] {
    <<vākya>>
    english(The mind, bhikkhus, untrained, leads to great harm.)
  }
  class cittaṃ {
    <<sabbanāma>>
    🚻⨀①
    english(mind)
  }
  class bhikkhave {
    <<nāma>>
    🚹⨂⓪
  }
  namespace adjective {
    class adantaṃ {
      <<atītakiriya>>
      ⨀②
      english(unrestrained)
    }
  }
  class mahato {
    <<guṇanāma>>
     ⨀⑥
    english(of great)
  }
  namespace result {
    class anatthāya {
      <<nāma>>
      🚹⨀⑥
      english(of harm)
    }
  }
  class saṃvattati {
    <<ākhyāta>>
    ⨀🤟vattamāna
    english(leads to)
  }
  sentence *-- cittaṃ
  sentence *-- bhikkhave
  sentence *-- adantaṃ
  sentence *-- mahato
  sentence *-- anatthāya
  sentence *-- saṃvattati
  anatthāya <-- mahato
  anatthāya <-- saṃvattati
  adantaṃ -- cittaṃ
  cittaṃ --> saṃvattati
classDiagram
  namespace adjective {
    class adantaṃ {
      <<atītakiriya>>
      ⨀②
      english(unrestrained)
    }
    class dantaṃ {
      <<atītakiriya>>
      ⨀②
      english(restrained)
    }
    class aguttaṃ {
      <<atītakiriya>>
      ⨀②
      english(unguarded)
    }
    class guttaṃ {
      <<atītakiriya>>
      ⨀②
      english(guarded)
    }
    class arakkhitaṃ {
      <<atītakiriya>>
      ⨀②
      english(unprotected)
    }
    class rakkhitaṃ {
      <<atītakiriya>>
      ⨀②
      english(protected)
    }
  }
  namespace result {
    class anatthāya {
      <<nāma>>
      🚹⨀⑥
      english(of harm)
    }
    class atthāya {
      <<nāma>>
      🚹⨀⑥
      english(of benefit)
    }
  }
  adantaṃ .. anatthāya
  aguttaṃ .. anatthāya
  arakkhitaṃ .. anatthāya
  dantaṃ .. atthāya
  guttaṃ .. atthāya
  rakkhitaṃ .. atthāya
sequenceDiagram
participant ahaṃ as (ahaṃ)
participant citta
participant harm as mahato anatthāya
participant benefit as mahato atthāya
  ahaṃ ->> citta : (na) aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi
  citta ->> harm : adantaṃ saṃvattati
  ahaṃ ->> citta : (na) aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi
  citta ->> benefit : dantaṃ saṃvattati
  ahaṃ ->> citta : (na) aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi
  citta ->> harm : aguttaṃ saṃvattati
  ahaṃ ->> citta : (na) aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi
  citta ->> benefit : guttaṃ saṃvattati
  ahaṃ ->> citta : (na) aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi
  citta ->> harm : arakkhitaṃ saṃvattati
  ahaṃ ->> citta : (na) aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi
  citta ->> benefit : rakkhitaṃ saṃvattati
  ahaṃ ->> citta : (na) aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi
  citta ->> harm : adantaṃ aguttaṃ arakkhitaṃ saṃvattati
  ahaṃ ->> citta : (na) aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi
  citta ->> benefit : dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvattati
stateDiagram-v2
  state fork1 <<fork>>
  state join1 <<join>>
  state fork2 <<fork>>
  state join2 <<join>>
  state "mahato anatthāya" as harm
  state "mahato atthāya" as benefit
  [*] --> fork1 : citta
  fork1 --> adantaṃ
  fork1 --> aguttaṃ
  fork1 --> arakkhitaṃ
  adantaṃ --> join1
  aguttaṃ --> join1
  arakkhitaṃ --> join1
  join1 --> harm : saṃvattati
  [*] --> fork2 : citta
  fork2 --> dantaṃ
  fork2 --> guttaṃ
  fork2 --> rakkhitaṃ
  dantaṃ --> join2
  guttaṃ --> join2
  rakkhitaṃ --> join2
  join2 --> benefit : saṃvattati

3 - nīvaraṇappahānavaggo

Giving up hindrances

AN 1.2 11-20:

  1. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando uppajjati uppanno vā kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, subhanimittaṃ. subhanimittaṃ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati uppanno ca kāmacchando bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī"ti.
  2. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā byāpādo uppajjati uppanno vā byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, paṭighanimittaṃ. paṭighanimittaṃ, bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva byāpādo uppajjati uppanno ca byāpādo bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī"ti.
  3. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ vā thinamiddhaṃ uppajjati uppannaṃ vā thinamiddhaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, arati tandī vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ. līnacittassa, bhikkhave, anuppannañceva thinamiddhaṃ uppajjati uppannañca thinamiddhaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī"ti.
  4. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ uppajjati uppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, cetaso avūpasamo. avūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva uddhaccakukkuccaṃ uppajjati uppannañca uddhaccakukkuccaṃ bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī"ti.
  5. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā vicikicchā uppajjati uppannā vā vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, ayonisomanasikāro. ayoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā uppajjati uppannā ca vicikicchā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattatī"ti.
  6. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando nuppajjati uppanno vā kāmacchando pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave, asubhanimittaṃ. asubhanimittaṃ, bhikkhave, yoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando nuppajjati uppanno ca kāmacchando pahīyatī"ti.
  7. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā byāpādo nuppajjati uppanno vā byāpādo pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave, mettā cetovimutti. mettaṃ, bhikkhave, cetovimuttiṃ yoniso manasi karoto anuppanno ceva byāpādo nuppajjati uppanno ca byāpādo pahīyatī"ti.
  8. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ vā thinamiddhaṃ nuppajjati uppannaṃ vā thinamiddhaṃ pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu. āraddhavīriyassa, bhikkhave, anuppannañceva thinamiddhaṃ nuppajjati uppannañca thinamiddhaṃ pahīyatī"ti.
  9. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ nuppajjati uppannaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave, cetaso vūpasamo. vūpasantacittassa, bhikkhave, anuppannañceva uddhaccakukkuccaṃ nuppajjati uppannañca uddhaccakukkuccaṃ pahīyatī"ti.
  10. “nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppannā vā vicikicchā nuppajjati uppannā vā vicikicchā pahīyati yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikāro. yoniso, bhikkhave, manasi karoto anuppannā ceva vicikicchā nuppajjati uppannā ca vicikicchā pahīyatī"ti.
classDiagram
  class sentence["nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yena anuppanno vā kāmacchando uppajjati [n'] uppanno vā kāmacchando [bhiyyobhāvāya vepullāya/pahīyati] saṃvattati yathayidaṃ, bhikkhave, [subhanimittaṃ/asubhanimittaṃ]"] {
    <<vākya>>
    english(I don't perceive, bhikkhus, yet another thing which [does not] leads to sensual desire arising [from nonexistence] when it appears, or sensual desire [increasing when it grows/ceasing], as this, bhikkhus, [beauty/repulsiveness].)
  }
  class na {
    <<nipāta>>
    english(not)
  }
  class ahaṃ {
    <<puggalanāma>>
    english(I)
  }
  class bhikkhave {
    <<nāma>>
    🚹⨂⓪
  }
  class aññaṃ {
    <<sabbanāma>>
    🚹⨀②
    english(other)
  }
  class ekadhammaṃ {
    <<nāma>>
    🚹⨀②
    english(one thing)
  }
  class pi {
    <<nipāta>>
    english(too)
  }
  class samanupassāmi {
    <<ākhyāta>>
    ⨀👆vattamāna
    english(I perceive)
  }
  class yena {
    <<anvayīnāma>>
    🚻⨀②
    english(by when)
  }
  namespace result {
    class kāmacchando {
      <<nāma>>
      🚹⨀①
      english(sensual desire)
    }
  }
  namespace alternates {
    class vā {
      <<nipāta>>
      english(or)
    }
    class anuppanno {
      <<atītakiriya>>
      🚹⨀①
      english(nonexistent)
    }
    class uppajjati {
      <<ākhyāta>>
      ⨀🤟vattamāna
      english(arises)
    }
    class uppanno {
      <<atītakiriya>>
      🚹⨀①
      english(appeared)
    }
    class bhiyyobhāvāya {
      <<nāma>>
      🚹⨀④
      english(increase of)
    }
    class vepullāya {
      <<nāma>>
      🚻⨀④
      english(growth of)
    }
  }
  class saṃvattati {
    <<ākhyāta>>
    ⨀🤟vattamāna
    english(leads to)
  }
  class yatha {
    <<nipāta>>
    english(as)
  }
  class idaṃ {
    <<puggalanāma>>
    🚻⨀②
    english(this)
  }
  namespace trigger {
    class subhanimittaṃ {
      <<nāma>>
      🚻⨀②
      english(beauty)
    }
    class asubhanimittaṃ {
      <<nāma>>
      🚻⨀①
      english(repulsiveness)
    }
  }
  sentence *-- na
  sentence *-- ahaṃ : kattar
  sentence *-- bhikkhave
  sentence *-- aññaṃ
  sentence *-- ekadhammaṃ
  sentence *-- pi
  sentence *-- samanupassāmi : kiriyā
  sentence *-- yena
  sentence *-- vā
  sentence *-- anuppanno
  sentence *-- kāmacchando
  sentence *-- uppajjati
  sentence *-- uppanno
  sentence *-- bhiyyobhāvāya
  sentence *-- vepullāya
  sentence *-- saṃvattati
  sentence *-- yatha
  sentence *-- idaṃ
  sentence *-- subhanimittaṃ
  na -- samanupassāmi
  aññaṃ .. ekadhammaṃ
  ahaṃ --> samanupassāmi : kattar
  ekadhammaṃ --> samanupassāmi : kamma
  ekadhammaṃ .. idaṃ
  pi .. ekadhammaṃ
  yena <.. ekadhammaṃ
  yena ..> anuppanno
  yatha .. idaṃ
  kāmacchando --> uppajjati : kattar
  kāmacchando --> bhiyyobhāvāya
  uppajjati --> uppanno
  bhiyyobhāvāya --> vepullāya
  anuppanno <-- saṃvattati
  uppanno <-- saṃvattati
  vepullāya <-- saṃvattati
  idaṃ -- subhanimittaṃ
  subhanimittaṃ --> saṃvattati
classDiagram
  class sentence["[subhanimittaṃ/asubhanimittaṃ], bhikkhave, ayoniso manasi karoto anuppanno ceva kāmacchando [n'] uppajjati uppanno ca kāmacchando [bhiyyobhāvāya vepullāya/pahīyati] saṃvattatī"] {
    <<vākya>>
    english([Beauty/Repulsiveness], bhikkhus, when [a person] dwells on it imprudently, [does not] leads to sensual desire arising [from nonexistence] when it appears, and sensual desire [increasing when it grows/ceasing].)
  }
  namespace trigger {
    class subhanimittaṃ {
      <<nāma>>
      🚻⨀①
      english(beauty)
    }
  }
  class bhikkhave {
    <<nāma>>
    🚹⨂⓪
  }
  class ayoniso {
    <<kriyā>>
    english(imprudently)
  }
  class manasi {
    <<nāma>>
    🚹⨀①
    english(mind)
  }
  class karoto {
    <<missakiriya>>
    ⨀①
    english(doing)
  }
  namespace result {
    class kāmacchando {
      <<nāma>>
      🚹⨀①
      english(sensual desire)
    }
  }
  class ceva {
    <<nipāta>>
    english(but then)
  }
  namespace conjunction {
    class ca {
      <<nipāta>>
      english(and)
    }
    class anuppanno {
      <<atītakiriya>>
      🚹⨀①
      english(nonexistent)
    }
    class uppajjati {
      <<ākhyāta>>
      ⨀🤟vattamāna
      english(arises)
    }
    class uppanno {
      <<atītakiriya>>
      🚹⨀①
      english(appeared)
    }
    class bhiyyobhāvāya {
      <<nāma>>
      🚹⨀④
      english(increase of)
    }
    class vepullāya {
      <<nāma>>
      🚻⨀④
      english(growth of)
    }
  }
  class saṃvattati {
    <<ākhyāta>>
    ⨀🤟vattamāna
    english(leads to)
  }
  sentence *-- subhanimittaṃ
  sentence *-- bhikkhave
  sentence *-- ayoniso
  sentence *-- manasi
  sentence *-- karoto
  sentence *-- ceva
  sentence *-- ca
  sentence *-- anuppanno
  sentence *-- kāmacchando
  sentence *-- uppajjati
  sentence *-- uppanno
  sentence *-- bhiyyobhāvāya
  sentence *-- vepullāya
  sentence *-- saṃvattati
  ayoniso --> karoto
  manasi --> karoto
  karoto ..> ceva
  ceva ..> anuppanno
  kāmacchando --> uppajjati : kattar
  kāmacchando --> bhiyyobhāvāya
  uppajjati --> uppanno
  bhiyyobhāvāya --> vepullāya
  anuppanno <-- saṃvattati
  uppanno <-- saṃvattati
  vepullāya <-- saṃvattati
  subhanimittaṃ --> saṃvattati
  subhanimittaṃ --> karoto
classDiagram
  class līnacitta["arati tandī vijambhitā bhattasammado cetaso ca līnattaṃ"] {
    <<pada>>
    english(thoughts of boredom, laziness, sleepiness, food coma and sluggishness)
  }
  class avūpasantacitta["cetaso avūpasamo"] {
    <<pada>>
    english(thoughts of agitation)
  }
  class ayonisomanasikāro {
    <<nāma>>
    🚹⨀①
    english(imprudent use of mind)
  }
  namespace trigger {
    class subhanimittaṃ {
      <<nāma>>
      🚻⨀①
      english(beauty)
    }
    class paṭighanimittaṃ {
      <<nāma>>
      🚻⨀①
      english(dislike)
    }
    class līnacittassa {
      <<nāma>>
      🚻⨀⑥
      english(of sluggish mind)
    }
    class avūpasantacittassa {
      <<nāma>>
      🚻⨀⑥
      english(of agitated mind)
    }
    class ayoniso {
      <<kriyā>>
      english(imprudently)
    }
  }
  namespace result {
    class kāmacchando {
      <<nāma>>
      🚹⨀①
      english(sensual desire)
    }
    class byāpādo {
      <<nāma>>
      🚹⨀①
      english(ill will)
    }
    class thinamiddhaṃ {
      <<nāma>>
      🚻⨀①
      english(sloth and torpor)
    }
    class uddhaccakukkuccaṃ {
      <<nāma>>
      🚻⨀①
      english(restlessness and fidgetiness)
    }
    class vicikicchā {
      <<nāma>>
      🚺⨀①
      english(doubt)
    }
  }
  namespace nontrigger {
    class asubhanimittaṃ {
      <<nāma>>
      🚻⨀①
      english(repulsiveness)
    }
    class mettaṃ {
      <<nāma>>
      🚻⨀①
      english(benevolence)
    }
    class āraddhavīriyassa {
      <<nāma>>
      🚻⨀⑥
      english(who is energetic)
    }
    class vūpasantacittassa {
      <<nāma>>
      🚻⨀⑥
      english(of calm mind)
    }
    class yoniso {
      <<kriyā>>
      english(prudently)
    }
  }
  subhanimittaṃ .. kāmacchando
  kāmacchando .. asubhanimittaṃ
  paṭighanimittaṃ .. byāpādo
  byāpādo .. mettaṃ
  līnacitta .. līnacittassa
  līnacittassa .. thinamiddhaṃ
  thinamiddhaṃ .. āraddhavīriyassa
  avūpasantacitta .. avūpasantacittassa
  avūpasantacittassa .. uddhaccakukkuccaṃ
  uddhaccakukkuccaṃ .. vūpasantacittassa
  ayonisomanasikāro .. ayoniso
  ayoniso .. vicikicchā
  vicikicchā .. yoniso

4 - saraṇattaya

The Three Refuges

Khp. 1:

buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi.
dutiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
dutiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
dutiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi.
tatiyampi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
tatiyampi dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi,
tatiyampi saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi.

classDiagram
  class sentence["dutiyampi/tatiyampi buddhaṃ/dhammaṃ/saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi"] {
    <<vākya>>
    english((For the second/third time) I go to the Buddha/Dhamma/Sangha as refuge)
  }
  namespace saṅkhyāpūraṇa {
    class dutiyaṃ {
      <<nāma>>
      ②
      english(second time)
    }
    class tatiyaṃ {
      <<nāma>>
      ②
      english(third time)
    }
  }
  class pi {
    <<nipāta>>
    english(too)
  }
  namespace saraṇa {
    class buddhaṃ {
      <<nāma>>
      🚹⨀②
    }
    class dhammaṃ {
      <<nāma>>
      🚹⨀②
    }
    class saṅghaṃ {
      <<nāma>>
      🚹⨀②
    }
  }
  class saraṇaṃ {
    <<nāma>>
     🚹⨀②
    english(as refuge)
  }
  class gacchāmi {
    <<ākhyāta>>
     ⨀👆vattamāna
    english(I go)
  }
  sentence *-- dutiyaṃ
  sentence *-- tatiyaṃ
  sentence *-- pi
  sentence *-- buddhaṃ : kamma
  sentence *-- dhammaṃ : kamma
  sentence *-- saṅghaṃ : kamma
  sentence *-- saraṇaṃ : kamma
  sentence *-- gacchāmi: kiriya
  buddhaṃ .. saraṇaṃ
  dhammaṃ .. saraṇaṃ
  saṅghaṃ .. saraṇaṃ
sequenceDiagram
participant ahaṃ as (ahaṃ)
participant buddhaṃ
participant dhammaṃ
participant saṅghaṃ
  loop (paṭhama), dutiyampi, tatiyampi
    ahaṃ ->> buddhaṃ : gacchāmi
    buddhaṃ ->> saraṇaṃ : (hoti)
    ahaṃ ->> dhammaṃ : gacchāmi
    dhammaṃ ->> saraṇaṃ : (hoti)
    ahaṃ ->> saṅghaṃ : gacchāmi
    saṅghaṃ ->> saraṇaṃ : (hoti)
  end
stateDiagram-v2
  state fork_state <<fork>>
  state join_state <<join>>
  [*] --> fork_state : gacchāmi
  fork_state --> buddhaṃ
  fork_state --> dhammaṃ
  fork_state --> saṅghaṃ
  buddhaṃ --> join_state
  dhammaṃ --> join_state
  saṅghaṃ --> join_state
  join_state --> saraṇaṃ
  saraṇaṃ --> fork_state : dutiyampi, tatiyampi

5 - saḷāyatanavibhaṅgo

Analysis of the Six Sense Fields
---
markmap:
  maxWidth: 500
  initialExpandLevel: 2
---
# saḷāyatanavibhaṅgo
## cha ajjhattikāni āyatanāni
### cakkhāyatanaṁ
### sotāyatanaṁ
### ghānāyatanaṁ
### jivhāyatanaṁ
### kāyāyatanaṁ
### manāyatanaṁ
## cha bāhirāni āyatanāni
### rūpāyatanaṁ
### saddāyatanaṁ
### gandhāyatanaṁ
### rasāyatanaṁ
### phoṭṭhabbāyatanaṁ
### dhammāyatanaṁ
## cha viññāṇakāyā
### cakkhuviññāṇaṁ
### sotaviññāṇaṁ
### ghānaviññāṇaṁ
### jivhāviññāṇaṁ
### kāyaviññāṇaṁ
### manoviññāṇaṁ
## cha phassakāyā
### cakkhusamphasso
### sotasamphasso
### ghānasamphasso
### jivhāsamphasso
### kāyasamphasso
### manosamphasso
## aṭṭhārasa manopavicārā
### cakkhunā rūpaṁ disvā
#### somanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
#### domanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
#### upekkhāṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
### Sotena saddaṁ sutvā
#### somanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
#### domanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
#### upekkhāṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
### ghānena gandhaṁ ghāyitvā
#### somanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
#### domanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
#### upekkhāṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
### jivhāya rasaṁ sāyitvā
#### somanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
#### domanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
#### upekkhāṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
### kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā
#### somanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
#### domanassaṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
#### upekkhāṭṭhānīyaṁ rūpaṁ upavicarati
### manasā dhammaṁ viññāya
#### somanassaṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati
#### domanassaṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati
#### upekkhāṭṭhānīyaṁ dhammaṁ upavicarati
## chattiṁsa sattapadā
### cha gehasitāni somanassāni
- Cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ manoramānaṁ lokāmisapaṭisaṁyuttānaṁ paṭilābhaṁ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ samanussarato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ somanassaṁ.
- Sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ …
- ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ …
- jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ …
- kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ …
- manoviññeyyānaṁ dhammānaṁ …
### cha nekkhammasitāni somanassāni
- Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ somanassaṁ
- Saddānaṁ tveva …
- gandhānaṁ tveva …
- rasānaṁ tveva …
- phoṭṭhabbānaṁ tveva …
- dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ somanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ somanassaṁ.
### cha gehasitāni domanassāni
- Cakkhuviññeyyānaṁ rūpānaṁ … pe…
- sotaviññeyyānaṁ saddānaṁ …
- ghānaviññeyyānaṁ gandhānaṁ …
- jivhāviññeyyānaṁ rasānaṁ …
- kāyaviññeyyānaṁ phoṭṭhabbānaṁ …
- manoviññeyyānaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ manoramānaṁ lokāmisapaṭisaṁyuttānaṁ appaṭilābhaṁ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṁ atītaṁ niruddhaṁ vipariṇataṁ samanussarato uppajjati domanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati gehasitaṁ domanassaṁ.
### cha nekkhammasitāni domanassāni
- Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpeti: ‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ domanassaṁ.
- Saddānaṁ tveva …pe…
- gandhānaṁ tveva …
- rasānaṁ tveva …
- phoṭṭhabbānaṁ tveva …
- dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpeti: ‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṁ. Yaṁ evarūpaṁ domanassaṁ idaṁ vuccati nekkhammasitaṁ domanassaṁ.
### cha gehasitā upekkhā
- Cakkhunā rūpaṁ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṁ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati.
- Sotena saddaṁ sutvā …
- ghānena gandhaṁ ghāyitvā …
- jivhāya rasaṁ sāyitvā …
- kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā …
- manasā dhammaṁ viññāya uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṁ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati.
### cha nekkhammasitā upekkhā
- Rūpānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṁ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati.
- Saddānaṁ tveva …
- gandhānaṁ tveva …
- rasānaṁ tveva …
- phoṭṭhabbānaṁ tveva …
- dhammānaṁ tveva aniccataṁ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṁ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṁ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati.

Reference

6 - paṭiccasamuppādo

Dependent Origination

(DN15):

  • hetu (root, cause, reason, condition)
  • nidānaṁ (cause, ground, underlying and determining factor)
  • samudayo (rise, origin)
  • paccayo (support, requirement, reason, cause, ground, motive, means, condition)

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo (origin of the entire mass of suffering)

dvādasaṅga

12 link dependent origination

stateDiagram-v2
  [*] --> avijjā
  state fork_state <<fork>>
  state join_state <<join>>
  avijjā --> saṅkhārā
  saṅkhārā --> viññāṇaṁ
  viññāṇaṁ --> nāmarūpaṁ
  nāmarūpaṁ --> viññāṇaṁ : SN 12.67
  nāmarūpaṁ --> saḷāyatanaṁ
  saḷāyatanaṁ --> phasso
  phasso --> vedanā
  vedanā --> taṇhā
  taṇhā --> upādānaṁ
  upādānaṁ --> bhavo
  bhavo --> jāti
  jāti --> fork_state
  fork_state --> jarāmaraṇaṁ
  fork_state --> sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
  jarāmaraṇaṁ --> join_state
  sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā --> join_state
  state jarāmaraṇaṁ {
    [*] --> jarā
    [*] --> maraṇaṁ
  }
  state sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā {
    [*] --> soko
    [*] --> paridevo
    [*] --> dukkho
    [*] --> domanassaṃ
    [*] --> upāyāso
  }
  join_state --> [*]

Transcendental Dependent Origination

flowchart TB
  subgraph paṭiccasamuppādo
    direction LR
    avijjā --> saṅkhārā
    saṅkhārā --> viññāṇaṁ
    viññāṇaṁ --> nāmarūpaṁ
    nāmarūpaṁ --> saḷāyatanaṁ
    saḷāyatanaṁ --> phasso
    phasso --> vedanā
    vedanā --> taṇhā
    taṇhā --> upādānaṁ
    upādānaṁ --> bhavo
    bhavo --> jāti
  end
  subgraph transcendental
    direction LR
    saddho --> pāmojjaṃ
    pāmojjaṃ --> pīti
    pīti --> passaddhi
    passaddhi --> sukho
    sukho --> samādhi
    samādhi --> yathābhūtañāṇadassanaṃ
    yathābhūtañāṇadassanaṃ --> nibbidā
    nibbidā --> virāgo
    virāgo --> vimutti
    vimutti --> khayeñāṇaṁ
  end
  paṭiccasamuppādo --> transcendental

Wrong vs Right practice (SN 12.3)

sequenceDiagram
  alt micchāpaṭipadā
    avijjā->>saṅkhārā: paccayā
    saṅkhārā ->> viññāṇaṁ: paccayā
    viññāṇaṁ ->> nāmarūpaṁ: paccayā
    nāmarūpaṁ ->> saḷāyatanaṁ: paccayā
    saḷāyatanaṁ ->> phasso: paccayā
    phasso ->> vedanā: paccayā
    vedanā ->> taṇhā: paccayā
    taṇhā ->> upādānaṁ: paccayā
    upādānaṁ ->> bhavo: paccayā
    bhavo ->> jāti: paccayā
  else sammāpaṭipadā
    avijjā->>saṅkhārā: asesavirāganirodhā
    saṅkhārā ->> viññāṇaṁ: asesavirāganirodhā
    viññāṇaṁ ->> nāmarūpaṁ: asesavirāganirodhā
    nāmarūpaṁ ->> saḷāyatanaṁ: asesavirāganirodhā
    saḷāyatanaṁ ->> phasso: asesavirāganirodhā
    phasso ->> vedanā: asesavirāganirodhā
    vedanā ->> taṇhā: asesavirāganirodhā
    taṇhā ->> upādānaṁ: asesavirāganirodhā
    upādānaṁ ->> bhavo: asesavirāganirodhā
    bhavo ->> jāti: asesavirāganirodhā
  end

Analysis (SN 12.2)

# paṭiccasamuppādo
## avijjā
- dukkhe aññāṇaṁ
- dukkhasamudaye aññāṇaṁ
- dukkhanirodhe aññāṇaṁ
- dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ
## saṅkhārā
- kāyasaṅkhāro
- vacīsaṅkhāro
- cittasaṅkhāro
mindmap
avijjā
  dukkhe aññāṇaṁ
  dukkhasamudaye aññāṇaṁ
  dukkhanirodhe aññāṇaṁ
  dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ
mindmap
saṅkhārā
  kāyasaṅkhāro
  vacīsaṅkhāro
  cittasaṅkhāro
mindmap
viññāṇaṁ
  cakkhuviññāṇaṁ
  sotaviññāṇaṁ
  ghānaviññāṇaṁ
  jivhāviññāṇaṁ
  kāyaviññāṇaṁ
  manoviññāṇaṁ
mindmap
nāmarūpaṁ
  nāmaṁ
    vedanā
    saññā
    cetanā
    phasso
    manasikāro
  rūpaṁ
    cattāro mahābhūtā
    catunnañ mahābhūtānaṁ upādāyarūpaṁ
mindmap
saḷāyatanaṁ
  cakkhāyatanaṁ
  sotāyatanaṁ
  ghānāyatanaṁ
  jivhāyatanaṁ
  kāyāyatanaṁ
  manāyatanaṁ
mindmap
phasso
  cakkhusamphasso
  sotasamphasso
  ghānasamphasso
  jivhāsamphasso
  kāyasamphasso
  manosamphasso
mindmap
vedanā
  cakkhusamphassajā vedanā
  sotasamphassajā vedanā
  ghānasamphassajā vedanā
  jivhāsamphassajā vedanā
  kāyasamphassajā vedanā
  manosamphassajā vedanā
mindmap
taṇhā
  rūpataṇhā
  saddataṇhā
  gandhataṇhā
  rasataṇhā
  phoṭṭhabbataṇhā
  dhammataṇhā
mindmap
upādānaṁ
  kāmupādānaṁ
  diṭṭhupādānaṁ
  sīlabbatupādānaṁ
  attavādupādānaṁ
mindmap
bhavo
  kāmabhavo
  rūpabhavo
  arūpabhavo
mindmap
jāti
  jāti
  sañjāti
  okkanti
  abhinibbatti
  khandhānaṁ pātubhāvo
  āyatanānaṁ paṭilābho
mindmap
jarāmaraṇaṁ
  jarā
    jarā
    jīraṇatā
    khaṇḍiccaṁ
    pāliccaṁ
    valittacatā
    āyuno saṁhāni
    indriyānaṁ paripāko
  maraṇaṁ
    cuti
    cavanatā bhedo
    antaradhānaṁ
    maccu
    maraṇaṁ
    kālakiriyā
    khandhānaṁ bhedo
    kaḷevarassa nikkhepo
mindmap
āhāro
  kabaḷīkāro āhāro
    oḷāriko
    sukhumo
  phasso
  manosañcetanā
  viññāṇaṁ
mindmap
dasabalasamannāgato
  rūpaṁ
    samudayo
    atthaṅgamo
  vedanā
    samudayo
    atthaṅgamo
  saññā
    samudayo
    atthaṅgamo
  saṅkhārā
    samudayo
    atthaṅgamo
  viññāṇaṁ
    samudayo
    atthaṅgamo
mindmap
vesārajjaṃ
  imasmiṁ sati idaṁ hoti
  imassuppādā idaṁ uppajjati
  imasmiṁ asati idaṁ na hoti
  imassa nirodhā idaṁ nirujjhati

paṭiccasamuppannā dhammā (Dependent origination characteristics) SN 12.20

This sutta is written in a satirical style (similar to that in AN 3.136) where the Buddha uses the formula for dependent origination to refute core Vedic beliefs, including the Vedic creation myth. The satirical text plays on the Vedic preoccupation with dhamma as regular, invariant natural principles.

The parallels between the Dependent Origination links and core Vedic beliefs are explored by Joanna Jurewicz in Playing with Fire: The pratītyasamutpāda from the perspective of Vedic thought, Journal of the Pali Text Society 26 (2000) pp. 77 – 103.

flowchart LR
  paṭiccasamuppādo --> aniccaṁ
  paṭiccasamuppādo --> saṅkhataṁ
  paṭiccasamuppādo --> paṭiccasamuppannaṁ
  paṭiccasamuppādo --> khayadhammaṁ
  paṭiccasamuppādo --> vayadhammaṁ
  paṭiccasamuppādo --> virāgadhammaṁ
  paṭiccasamuppādo --> nirodhadhammaṁ

Naḷakalāpīsutta (SN 12.67)

flowchart LR
  c1>na sayaṅkataṁ]
  c2>na paraṅkataṁ]
  c3>na sayaṅkatañca paraṅkatañca]
  c4>nāpi asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ]
  subgraph paṭiccasamuppādo
    direction TB
    viññāṇaṁ --> nāmarūpaṁ
    nāmarūpaṁ --> saḷāyatanaṁ
    saḷāyatanaṁ --> phasso
    phasso --> vedanā
    vedanā --> taṇhā
    taṇhā --> upādānaṁ
    upādānaṁ --> bhavo
    bhavo --> jāti
    jāti --> jarāmaraṇaṁ
  end
  c1 --> paṭiccasamuppādo
  c2 --> paṭiccasamuppādo
  c3 --> paṭiccasamuppādo
  c4 --> paṭiccasamuppādo
  paṭiccasamuppādo --> bhikkhu
  subgraph bhikkhu
    direction LR
    nibbidāya --> dhammaṁ
    nibbidāya --> paṭipanno
    nibbidāya --> vimutto
    virāgāya --> dhammaṁ
    virāgāya --> paṭipanno
    virāgāya --> vimutto
    nirodhāya --> dhammaṁ
    nirodhāya --> paṭipanno
    nirodhāya --> vimutto
  end

Training (SN 12.93)

#  jarāmaraṇe yathābhūtaṁ ñāṇāya
- sikkhā karaṇīyā
- yogo karaṇīyo
- chando karaṇīyo
- ussoḷhī karaṇīyā
- appaṭivānī karaṇīyā
- ātappaṁ karaṇīyaṁ
- vīriyaṁ karaṇīyaṁ
- sātaccaṁ karaṇīyaṁ
- sati karaṇīyā
- sampajaññaṁ karaṇīyaṁ
- appamādo karaṇīyo

Reference

7 - cattāro satipaṭṭhānā

the four kinds of mindfulness meditation

cattāri ariyasaccāni

viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ (keen, aware, and mindful, rid of desire and aversion for the world)

---
markmap:
  zoom: false
  pan: false
---
# cattāri ariyasaccāni
## kāye kāyānupassī
- body
## vedanāsu vedanānupassī
- feelings
## citte cittānupassī
- mind
## dhammesu dhammānupassī
- principles

Reference

7.1 - Kāyānupassanā

body

Kāyānupassanāānāpānapabba

---
markmap:
  zoom: false
  pan: false
---
# kāyānupassanā
## Kāyānupassanāānāpānapabba
- Mindfulness of Breathing
## Kāyānupassanāiriyāpathapabba
- The Postures
## Kāyānupassanāsampajānapabba
- Situational Awareness
## Kāyānupassanāpaṭikūlamanasikārapabba
- Focusing on the Repulsive
## Kāyānupassanādhātumanasikārapabba
- Focusing on the Elements
## Kāyānupassanānavasivathikapabba
- The Charnel Ground Contemplations

Reference

7.2 - Kāyānupassanāānāpānapabba

breathing

Kāyānupassanāānāpānapabba

stateDiagram-v2
    state bhikkhu <<choice>>
    [*] --> bhikkhu
    bhikkhu --> araññagato
    bhikkhu --> rukkhamūlagato
    bhikkhu --> suññāgāragato
    araññagato --> nisīdati_pallaṅkaṁ
    rukkhamūlagato --> nisīdati_pallaṅkaṁ
    suññāgāragato --> nisīdati_pallaṅkaṁ
    nisīdati_pallaṅkaṁ --> ābhujitvā_ujuṁ
    ābhujitvā_ujuṁ --> parimukhaṁ_satiṁ_upaṭṭhapetvā
    parimukhaṁ_satiṁ_upaṭṭhapetvā --> [*]

Reference

8 - pañcupādānakkhandhā

five grasping aggregates
mindmap
pañcupādānakkhandhā
  rūpupādānakkhandho
  vedanupādānakkhandho
  saññupādānakkhandho
  saṅkhārupādānakkhandho
  viññāṇupādānakkhandho
---
markmap:
  zoom: false
  pan: false
---
# pañcupādānakkhandhā
## rūpupādānakkhandho
- form
## vedanupādānakkhandho
- feeling
## saññupādānakkhandho
- perception
## saṅkhārupādānakkhandho
- choices (intentional activities)
## viññāṇupādānakkhandho
- consciousness

Reference